Zaļā vārna
Ornitologs Edmnds Račinskis raidījumam pastāstīja, ka zaļā vārna ir viena no retākajām Latvijā ligzdojošajām putnu sugām. Pirms 50 gadiem tā bija sastopama visā valstī, pāru skaits bija tūkstošos, tagad zināmi mazāk par 30 ligzdojošiem pāriem, visi ligzdo tuvu Rīgai, Garkalnes apkārtnē, Ādažu poligonā.
Igaunijā tā neligzdo jau aptuveni 10 gadus, Lietuvā ir zināmi 6-7 pāri, Baltkrievijā šogad atrasts viens pāris, Polijā šī suga izzūd.
Savu lomu spēlē gan ligzdvietu trūkums, gan barības trūkums – lielo kukaiņu izzušana līdz ar ainavas pārmaiņām, apsaimniekošanas veidu maiņu lauksaimniecībā, plēsēju, caunu skaitu pieaugums.
Zaļās vārnas no visas Eiropas lido uz Āfrikas dienvidu daļu, pāri Vidusjūrai un šķērsojot Sahāras tuksnesi, atpakaļ ceļā vairāk caur Indijas okeānu un Arābijas pussalu un tur caur Turciju pāri Bosforam iekšā Eiropā, un atpakaļ ceļš ir viens no bīstamākajiem posmiem, jo Tuvajos Austrumos putnus diezgan nežēlīgi, nelikumīgi un nepamatoti medī pat vairāk izklaides un sporta pēc.
Taču viņa saņēma 30 eiro sodu, jo tā bija dabas lieguma teritorija, un tās aizsargjoslā auto atstāt nedrīkst. Garkalnes mežā ir dabas liegums, jo tur dzīvojot zaļā vārna, kas ir īpaši aizsargājama.
Garkalnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ivars Mazurs raidījumam skaidroja, ka visā dabas liegumā Garkalnes meža teritorijā ir aizliegts nobraukt no ceļiem.
Pa visu Vidzemes šoseju iet balta nepārtraukta līnija, un ir aizliegts šķērsot šo balto nepārtraukto līniju, atgādināja Mazurs.
“Ja cilvēki jau sākumā būtu ievērojuši ceļu satiksmes noteikumus, tātad viņi nebūtu atradušies šādā situācijā un iebraukuši dabas lieguma teritorijā,” norādīja policijas priekšnieks.
Raidījums gan novēroja, ka gar šoseju novilktā nepārtrauktā līnija vietām tomēr ir pārtraukta – tur gan pie vainas ir remontdarbi, taču kādam tas varētu būt arguments, bet Mazurs skaidroja, ka tā nav.
“Ceļa satiksmes noteikumos ir tie starpposmi, kādi viņi drīkst būt. Tas, ka tur ir ceļa remonta rezultātā kaut kāda pļeka ir uzlikta, tas jau nenozīmē, ka ceļa apzīmējums uzreiz mainās,” norādīja policijas pārstāvis.
Viņš sēņotājiem ar auto iesaka meklēt vietas, kur drīkst iebraukt.
“Bieži vien cilvēki pārprot, teiksim, ne visi ir ceļi, pa ko viņi pārvietojas pa mežiem, tā saucamās ugunsdrošības joslas, faktiski viņi nebrauc pa ceļu, viņi pārvietojas pa mežu,” sacīja Mazurs.
Raidījums secina, ka, šķiet, sēņot ar automašīnu uz Garkalni labāk nedoties, un arī darot to citviet – nevajadzētu aizmirst par ceļu satiksmes noteikumiem.