Lai novērstu negadījumus pie ūdens un samazinātu noslīkušo skaitu, Gemze teica, ka cilvēki jāizglīto stratēģiski un tas jādara kopš agras bērnības.
“To es redzu ne tikai ikdienā pie ūdens, bet arī forumos un sociālajās vietnēs – lasot, kā cilvēki komentē dažādus negadījumus. Vislielākā riska grupa ir vīrieši vecumā no 35–65 gadiem. Lielākā daļa, kas noslīkst, – tas notiek pašu neapdomīgās rīcības dēļ, nereti pie vainas ir alkohols, jo atpūta pie ūdens un alkohols nav savienojami. Arī vecākus aicinu sekot līdzi saviem bērniem un neļaut viņiem iet peldēties vieniem pašiem. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem – [lai] cilvēks viens peldēties neiet,” par uzvedību pie ūdens stāstīja Zane Gemze.
Viņa atgādināja drošas peldēšanas pamatprincipus, – ka jāizvēlas pareiza un droša peldvieta, kas ir ne tikai labiekārtota, bet lai pie tās var ērti piekļūt arī operatīvais transports.
“Ideālā gadījumā peldvietā ir arī glābējs; tā nekādā gadījumā nedrīkst būt aizaugusi, pilna ar akmeņiem vai nezināmiem zemūdens objektiem, kas var radīt traumas cilvēkiem. Viena no peldētāju riska grupām ir pusaudži, kuri ar savu uzvedību nereti viens otru izprovocē uz pārgalvīgu rīcību un izvēlas nepiemērotas peldvietas, bet agrāk vai vēlāk tas var beigties ar nelaimi. Pusaudžu vecumā viņu uzvedību un uzskatus mainīt varam reti, bet mēs varam ar viņiem runāt, likt iziet apmācību un simulēt dažādas situācijas, lai saprastu, kā tās atrisināt,” uzsvēra Gemze.
Vecākiem, kas dodas atpūsties pie ūdens ar bērnu, būtu jāsaprot, ka bērniem nav sapratnes un spējas piecelties no ūdens, gadījumā ja sanāk apgāzties. Arī pūšļi un piepūšamie matrači nepalīdzēs, ja bērns nepratīs peldēt. Vējš var aizpūst piepūšamo matraci tālu no krasta, taču vecāki ne vienmēr varēs pēc tā aizpeldēt, un glābšanas dienesti nevarēs atbraukt divu minūšu laikā.
Biedrības “Peldēt droši” vadītāja tāpēc aicina nepaļauties uz apkārtējo palīdzību, jo ikviens indivīds atbildīgs par savu un savu bērnu dzīvību.
