4. studija

Kāpēc tiesa noraidīja prokurora lūgumu konfiscēt daudzcietušo suni Arčiju?

4. studija

Ceturtā studija

Vai tiešām bibliotēkas grāmatām pēc izlasīšanas trīs diennaktis jāatrodas karantīnā?

Bibliotēkas grāmatām pēc izlasīšanas «jādodas» 72 stundu karantīnā

Mājsēde ir laiks, kad ir vairāk vaļas lasīt grāmatas. Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie Ierobežojumi skar arī bibliotēkas, un šonedēļ valdība atļāva bibliotēkām organizēt grāmatu nodošanu lasītājiem bezkontakta veidā. Taču grāmatas bibliotēkās pandēmijas laikā var saņemt tikai pēc tam, kad tās izgājušas sava veida karantīnu. Kas tad ir "grāmatu karantīna"?

Grāmatas karantīnā 72 stundas 

"Līdz šim tajos apstākļos, kad tas bija nepieciešams, grāmatas atradās 72 stundu karantīnā, jo bija speciālisti izpētījuši un ieteikuši šo laika posmu, ka šajā laika posmā vīruss deaktivizējas un nākamajam lasītājam, izsniedzot grāmatu, nav iespējams šo slimību pārnēsāt," stāstīja Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēkas attīstības centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone.

Tātad nākamajam lasītājam grāmata jāgaida 72 stundas jeb trīs diennaktis.

"No Latvijas Nacionālās bibliotēkas mums ir restaurācijas un krājumu saglabāšanas speciālisti ar atbilstošām kompetencēm un izglītību, un tas bija viņu ieteikums.

Jo sākumā bija ļoti dažādas tās interpretācijas – ka ir nepieciešams mazāks stundu skaits, citi uzskatīja, ka vairāk, bet nu šīs 72 stundas ir speciālistu ieteikums, kas ir optimālais," norādīja  Jēkabsone.

Uz jaunajām grāmatām bibliotēkās bieži vien nākas gaidīt garās rindās. Vai tās patlaban tiek anulētas, ņemot vērā visus ierobežojumus un grāmatu "karantīnas"?

"Apgalvojums, ka rindas uz jaunajām grāmatām šobrīd ir anulētas īsti nebūs tomēr patiess – šīs rindas ir pagarinātas līdz brīdim, kad bibliotēkas atkal būs atvērtas," klāstīja Jēkabsone.

Automātiski pagarināts arī visas jau izsniegtās literatūras lasīšanas laiks. Tomēr ir novērots, ka dažas no bibliotēkām radušas iespēju grāmatas saviem lasītājiem piegādāt ar pakomātu palīdzību.

"Šī situācija ir izveidojusies diezgan tāda nepatīkama un man ļoti negribētos konkrētas bibliotēkas nosaukt par ļaunajiem kardināliem, jo tas būtu vienkārši nekoleģiāli pret kolēģiem," sacīja Jēkabsone. "Kopumā vērtējot šo nozari no nacionālā skatpunkta, diemžēl, bezkontakta grāmatu izsniegšana šobrīd notiek diezgan daudzās bibliotēkās un, kā jūs paši redzat, īpašu sabiedrības uzmanību ir izpelnījušies tieši šie bibliotēku pakomāti. Kāpēc es saku diemžēl? Tāpēc, ka paši par sevi pakomāti un citi bezkontakta izsniegšanas paņēmieni – tas nav nekas slikts. 

Lai gan aktuālais Ministru kabineta regulējums nosacīti pieļauj bezkontakta izsniegšanu, tā tomēr ir diezgan liela normatīvo aktu interpertācija, lai apietu uzliktos ierobežojumus.

Un situācijā, kad valstī par prioritāti ir uzlikta mājsēde, attālinātais darbs un tiešo kontaktu samazināšana, diemžēl šie bezkontakta grāmatu izsniegšanas pakalpojumi veicina šo uzstādījumu pārkāpšanu."

Cik ilgi saglabājas vīruss?

Nākamais jautājums – cik ilgi uz grāmatas lapaspusēm var saglabāties dažādi vīrusi?

"Pašreizējais zinātnes atzinums ir tāds, ka tās bažas ir bijušas, par laimi, ļoti pārspīlētas. Nevar teikt, ka nav un nevar izslēgt, jo iespēja, protams, ka ir, bet tā ir tiešām salīdzinoši ļoti zema, orientējoši 1:10 000 tā iespēja. Es domāju, ka šķērsot Rīgas centrā ielu pie sarkanās gaismas ir daudzas reizes bīstamāk," sprieda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors, asociētais profesors Ivars Vanadziņš.

"Laba ziņa tieši bibliotēku lasītājiem un bibliotēku darbiniekiem arī, pirmkārt, jau ir tā, ka uz porainām virsmām faktiski tā vīrusa dzīvotspēja ir ļoti zema.

Un tas, ko var tā pārliecinoši no ticamām zinātniskajām publikācijām redzēt, piemēram, kartons ir, nu, maksimums līdz vienai diennaktij, vīruss saglabā dzīvotspēju."

Bīstamākās virsmas, uz kurām vīruss saglabājas ilgāk, ir stikls, plastmasa un nerūsējošais tērauds, tur tas var palikt 3 – 5 un pat vairāk diennaktis.

"Tas, ka var atrast vīrusa daļiņas uz, piemēram, tās pašas grāmatas vai kartona, vai uz grāmatas vāka pēc vienas diennakts, tas nebūt nenozīmē iespēju inficēties. (..) Piemēram, ja mēs grāmatu izsniedzam pēc vienas dienas nākamajam lasītājam, tad faktiski tas risks ir ārkārtīgi, ārkārtīgi niecīgs, praktiski, nebūtisks," teica RSU asociētais profesors.

Pat, ja kāds lasot ir klepojis, satraukumam īsti neesot pamata.

"Jāatgādina, ka tā vīrusa tur arī nav pārāk daudz. (..) Ja mēs to vienu vīrusiņu paņemam uz tās rokas un varbūt pat pieliekam pie deguna to roku, tad iespēja, ka mēs inficēsimies, tiešām nav uzskatāma par būtisku. Ja mēs spētu atrisināt to grāmatu apmaiņu bez kontakta, teiksim, noliekam un paņemam, tad, faktiski, epidemioloģiski, manā izpratnē, un, balstoties uz pašreizējo pētniecības izpratni par šo lietu, tas ir pilnīgi droši," vērtēja Vanadziņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt