Krāpnieki, kuri piedāvā ieguldīt savus finanšu līdzekļus akcijās un obligācijās vai kriptovalūtās no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši miljoniem eiro. Pazīmes, ka notiek krāpšana, ir telefona zvans no nepazīstama numura. Saruna parasti ir krievu valodā, tiek piedāvāta iespēja ļoti labi nopelnīt un vienmēr tiek radīta steiga.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs norādīja: "Šim krāpšanas veidam tiek veidotas specializētas tīmekļa vietnes, kurās tiek aprakstīts, kādā veidā notiks šo investīciju ieguldīšana. Tā ir tikai imitācija. Reāli nekāda ieguldīšana nenotiek."
Cilvēks tajā autorizējas un viltus grafikos redz, kā nemitīgi pieaug viņa peļņa, tādā veidā stimulējot ieguldīt vēl un vēl. Tiek piedāvāts atbalsts klientam, lai pašam praktiski nekas nebūtu jādara. Datorā jāuzstāda labi zināmas programmas.
Grigs norādīja: "Svarīgi ir tas, ka, izmantojot programmu nodrošinājumu, piemēram, "Anydesk" vai "Teamviewer", tiek pārņemta kontrole pār cietušās personas datorsistēmu. Tas viss tiek paskaidrots tā, ka tas ir tāds serviss."
Apkrāpt var gandrīz jebkuru cilvēku, uzskata psihiatrs Artūrs Utināns. Ir divas domāšanas sistēmas – ātrā un lēnā. Lēnā ir loģiskā un piesardzīgā. Savukārt ātro izmanto krāpnieki. "Man nav laika konsultēties, es pazaudēšu tik brīnišķīgu iespēju savā dzīvē. Tā ir vienīgā iespēja. Es cīnos ar naudas grūtībām,'' – un cilvēks pieņem ātro lēmumu," viņš skaidroja.
Krāpnieki bieži vien argumentē, ka šādas investīcijas ir moderna pieeja, visi tā dara, bankas nekad jums neko tādu nepiedāvās. Krāpnieku saziņa ar klientu notiek vairāku mēnešu garumā. Var sākt ieguldīt ar mazām summām. Bet, ja peļņa aug, tad var arī aizņemties vai pārdot savus īpašumus, lai nopelnītu vēl vairāk.
"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops norādīja: "Nevar nopelnīt vairāk, nekā tirgū ir iespējams. Normālas investīcijas būtu ar atdevi 10–15%, bet tu uzskati, ka tas ir nekam nederīgs lielums, un pie tevis atnāk kāds, kurš saka: "Hei, pie manis var nopelnīt 300%", un vēl parasti ir frāze, ka "bankas tev šo nekad neteiks, jo viņiem skauž, ka mēs mākam"."
Problēmas parasti sākas brīdī, kad klients naudu vēlas izņemt. Gudrākie krāpnieki daļu naudas atskaita atpakaļ, tādējādi iegūstot uzticību tālākiem darījumiem, bet citi uzreiz atrod atrunas, kāpēc šobrīd nauda nav pieejama.
"Ir jāsamaksā kaut kādi procenti. Ir jāsamaksā nodokļi. Ir jāsamaksā neparedzēti administratīvie izdevumi, banku izdevumi, notāru izdevumi, juristu izdevumi. Cietusī persona tiek ievilināta vēl un vēl, un ir spiesta maksāt. Krāpnieki izmanto šo psiholoģisko paņēmienu, ka tūlīt jūs dabūsiet savu naudu," skaidroja Grigs.
Kad cilvēks ir sapratis, ka tiek apkrāpts, viņu nereti apzog vēlreiz. Ar klientu sazinās it kā parādu piedzinēji, kuri sola par samaksu palīdzēt atgūt naudu. Var sazināties arī it kā kāda vērtspapīru finanšu iestāde vai Eiropas Centrālās bankas pārstāvji, kuri pieprasa samaksāt nodokļus. Un cilvēks izmisumā maksā.
"Vienmēr var pārbaudīt regulatorā, vai šādai investīciju platformai vai uzņēmumam ir izņemta licence. Finanšu kapitālu tirgus komisijas mājaslapā ir visi investīciju brokeri, pakalpojumu piedāvātāju uzņēmumi," norādīja "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.
Eksperti iesaka pirms iesaistīšanās šādos investīciju darījumos visu darīt pārdomāti, bez steigas, konsultējoties ar citiem.
