Kā jau pirmssvētku laikā ierasts, valsts un pašvaldību institūcijas izsūta krietnu daudzumu personalizētu ielūgumu un sveicienu. Apskatot publiski pieejamos paraugus, rodas iespaids, ka valstī nav vienotu standartu, kā pareizi uzrunāt personu, kam atdresēts ielūgums vai apsveikums. Piemēram, tiek izmantotas abas formas, gan ''augsti godājamais'' gan vienkārši – ''godājamais''.
"Tāda absolūti vienota standarta nav. Es jautāju kolēģiem, gan valodniekiem, gan etiķetes speciālistiem. No etiķetes viedokļa, es tagad atstāstu Aijas Strautmanes teikto, – godāt un cienīt var visus, bet, rakstot a.god. (augsti godājamais) vai ļ.cien. (ļoti cienījamā), tas esot īpašs pagodinājums kādam cilvēkam, kuram ir nopelni valsts labā," stāstīja Liepa.
Vienlaikus Valsts kancelejas izdotajās Vēstuļu rakstīšanas vadlīnijās, kas veidotas kā ieteikums visām valsts iestādēm, norādīts, ka šādus saīsinājumus izmantot nav vajadzības.
"Valsts kancelejas izdotajās vēstuļu rakstīšanas vadlīnijās, kas patiešām ir labi izstrādāts kolēģu devums vienotā vēstuļu rakstīšanas standartu ieviešanā, ir minēts, ka, ja cilvēku godā un ciena, nav īpašas vajadzības pēc tāda speciāla "a" vai speciāla "ļ‘, jo jau tāpat ir skaidrs, ka šī vārdu nozīme ir iekļauta pašā vārdā," skaidroja valodniece.
Savukārt Valsts valodas centra izdotajā saīsinājumu sarakstā atrodami saīsinājumi gan ''a.god.'', gan ''ļ.cien.''.
Uz jautājumu, kāpēc vienots standarts nepastāv, atbildes nav. Liepa vērtēja, ka viens no iemesliem būtu katras iestādes tradīcijas – ja iestāde vairāk nekā 10 gadus ir lietojusi šos saīsinājumus, kāpēc lai nelietotu turpmāk?
Valodniece norādīja, ka tā ir atsevišķa etiķetes nianse, kuru izskaidrot vai atrisināt nav vienkārši, bet no valodas viedokļa – var rakstīt gan tā, gan tā.
Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs savukārt vērtēja, ka nākotnē atsevišķas uzrunas formas vīriešiem un sievietēm vispār varētu nepastāvēt.
"Es domāju, vai nebūs tā, ka nākotnē iekļaujošās valodas tendences nesāks cīnīties pret to a.god. vīriešu un ļ.cien. sieviešu jautājumu? Vai neradīsies tāda vēlme abiem dzimumiem vienu uzrunas formu veidot? Nu, to mēs redzēsim," viņš sprieda.
