Gandrīz 13% no visiem Zemgales reģiona iedzīvotājiem ir vecāki par 70 gadiem, kam mājas soli veikt ar katru dienu kļūst aizvien grūtāk, īpaši laukos. Tāpēc Auces novada Lielaucē pirms četriem gadiem kādreizējo kolhoza kantora ēku sāka pārveidot par sociālajiem dzīvokļiem pensionāriem.
Pirmā šīs mājas iemītniece bija Dzidra Slavinska no Bēnes pagasta. „Nu jau pa četriem gadiem esam iedzīvojušies. Kā cilvēki dzīvojam - tur bija malka jāgādā, te nav, un veselība ar - kā ir tā ir,” sacīja Slavinskas kundze.
Šobrīd sociālajos dzīvokļos dzīvo 11 Auces novada vecie ļaudis.
Sociālā aprūpētāja Ināra Roķe stāsta, ka daudziem šeit atgriežoties dzīvotprieks, jo ir ar ko parunāties un smelties iedvesmu darboties.
„Viņi viens ar otru izrunājas. Vienam ir tādi medikamenti, otram šādi. Un vairāk ir tādu zinātkāro, kuri grib zināt, kā kurš ēdiens gatavojams. Redz, ka kaimiņiene vāra zupu, bet es taču arī tādu varu izvārīt,” uzsvēra Roķe.
Atšķirībā no pansionāta katram iemītniekam ir sava istaba un visi saimnieko paši, maksājot vien komunālos pakalpojumus, bet par ēkas uzturēšanu gādā pašvaldība. Šogad iekārtotas vēl piecas istabiņas ēkas otrajā stāvā, kur līdz šim remontdarbi nebija veikti.
„Plānojot istabiņas, mēs arī apzinām cilvēkus, kam būtu neciešama šāda telpa, kam ir slikti dzīves apstākļi, un piedāvājam šo iespēju, un uz šo brīdi mūsu redzeslokā jau ir tādi cilvēki,” pauda Auces novada sociālā dienesta vadītājs Ilmārs Matvejs.
Atlikušajās neremontētajās telpās tikšot domāts par lielāku dzīvokļu izveidi, jo novadā nav arī mājokļu, ko piešķirt ģimenēm krīzes situācijās.
