Vietējā sētniece atzīst, ka drošāk izsvaidītos atkritumus ir vākt dienas gaišajā dienas laikā, jo tumsā pa atkritumu konteineriem rosās žurku bari. “Mums ar atkritumu vedējiem ir mūžīgs negals. Es strādāju [par sētnieci] kopš novembra un jau nožēloju (..) Neviens negrib karot ar žurkām un atkritumiem. Bet žurkas ir lielas. Es pati jau baidos,” norāda vietējā sētniece Zuhra.
Vietējie iedzīvotāji atzīst, ka žurkas ir tik lielas, ka pat kaķi no viņām vairās.
Atkritumu šajos konteineros tāpēc ir tik daudz, ka tur tos atstāj ne tikai Kalnciema 57. nama iedzīvotāji, kas par to maksā, bet arī apkārtējās mājās dzīvojošie. Līdz ar to atkritumus nespēj izvest tik ātri un daudz, lai no jauna nebūtu sakrājusies kaudze.
Kalnciema 57. nama iemītniece Ilona Peļņika zina stāstīt, ka
no blakus mājām atkritumus ved veselām mašīnām.
“Viņiem ir savi konteineri, taču tie ir mazi. Tāpēc viņi ved uz šejieni. Cilvēki acīmredzot domā, ka mums ir jāmaksā par viņu atkritumiem,” neapmierinātību neslēpj Peļņika.
Rīgas domē atzīst, ka šādu situāciju ir ne mazums. Taisnība esot to pusē, kas maksā par atkritumu izvešanu. “Sadzīves atkritumus no daudzdzīvokļu namiem, protams, izved atkarībā no to apjoma. Taču tas nenotiek biežāk kā reizi nedēļā. No privātmājām – reizi mēnesī. Ja atkritumus izliek arī kaimiņmāju iedzīvotāji un ar viņiem neizdodas vienoties, tad ir jāvēršas administratīvajā inspekcijā vai arī pašvaldības policijā,” norāda Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītāja Evija Piņķe.
Arī pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis mudina Kalnciema 57. nama iedzīvotājus uzņemt foto vai video telefonā, kurā redzams, kā kaimiņmāju iedzīvotāji izmet atkritumus ne savā konteinerā. Minimālais sods par šādu pārkāpumu ir 70 eiro. Tiesa, tas var izaugt līdz pat 1000 eiro.
