Blakus Nacionālā Mākslas muzeja galvenajai ieejai no Krišijāņa Valdemāra ielas ir arī ieeja cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Par to norāda niecīga zīme pie taciņas, kura ved uz kādām durvīm. Durvis ir slēgtas, bet pie tām ir poga, kuru piespiežot var sazināties ar muzeja apsargu.
Durvis neatveras. Apsargs saka, ka nāks durvis atslēgt, jo citādi līdz liftam netikt. Bija paredzēts, ka šo ieeju izmantos cilvēki ratiņkrēslā un vecāki ar bērnu ratiņiem.
Mākslas muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā Una Sedleniece skaidro, kāpēc tas ir sarežģīti: “Tā ieeja atrodas ļoti tālu no apmeklētāju apkalpošanas vietām, kas ir šeit muzejā. Tā ir savādi uzprojektēta. Un mums šobrīd no apmeklētāju apkalpošanas viedokļa šķiet, ka tā nav draudzīga apmeklētājiem pat tad, ja pēc tehniskajiem parametriem ir piemērota."
Vieta, kur pēc iekļūšanas muzejā cilvēki ratiņkrēslā vai ar bērnu ratiņiem gaidītu liftu, ir apmēram četrus kvadrātmetrus neliela telpa. Telpā nav nekādu norāžu, vienīgā saules gaisma tajā iekļūst pa nelielo durvju lodziņu.
“Te ir tāda dīvaina situācija, kad cilvēks iekļūst šeit, ir tāda pamestības sajūta. Lifts ir ļoti lēns, tas var ļoti ilgi nenākt. Tad mums šeit būtu jānostāda darbinieks, kurš konsultē cilvēkus, kuri ienāk pa šo ieeju,” stāsta Sedleniece.
No muzeja apsarga noskaidrots, ka ir arī otra ieeja. Tā atrodas Esplanādes pusē, tur viss esot kārtībā un neesot arī kāpņu, kas apgrūtinātu iekļūšanu muzejā.
Viss izklausās ļoti labi, taču patiesībā cilvēkiem ratiņos iekļūt muzejā no parka puses nemaz tik vienkārši nav. Un invalīdu un viņu draugu apvienībai “Apeirons” ir zināms, ka darbinieki bieži aicina izmantot tieši parka ieeju.
“Cik es saprotu, paši muzeja darbinieki nav mierā ar to, ka tā loģistika nesanāk tāda, kā gribētos. Viņi labprātāk cilvēkus laistu no pagalma ieejas, parka puses. Kas no mūsu, ''Apeirona'' viedokļa ir ļoti labi, ja vien atrisina to jautājumu ar durvīm - tās ir divviru durvis un pa vienu vērtni izbraukt nevar,” stāsta “Apeirona” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.
Esplanādes puses ieeja tiešām ir šaura, un atvērt var tikai vienu durvju pusi. Otrai vērtnei nav roktura un to ciet tur divi āķi. Vēl arī jātiek pāri nelielam paaugstinājumam. Tālāk ceļš muzejā ir ērts, un turpat ir arī garderobe un lifts.
Problēma nav nekas jauns, un par to Mākslas muzejs zināja jau pirms ēkas nodošanas eksplautācijā. ''Apeirons'' pirms atklāšanas apskatīja muzeju un jau tad brīdināja, ka cilvēkam ratiņkrēslā iekļūt pa Esplanādes puses ieeju būs ļoti grūti.
“Mēs norādījām, ka tā viena vērtne no parka puses būs par šauru, ka būs jāatver otra vērtne, ka uz to jāvērš uzmanība. Vai kāds darbinieks būs klāt, kā viņi to noorganizēs?” vaicā Jurģis Briedis.
Mākslas muzejs sola, ka vasaras laikā salabos ieeju no Esplanādes puses, lai cilvēki ratiņkrēslā varētu bez problēmām iekļūt muzejā. Līdz tam vecākiem ar bērnu ratiņiem vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem muzejs ir pieejams tikai "uz papīra".
