"Esam nodzīvojuši krietnu laiku Īrijā: es pats 14 gadus, dēls nepilnus septiņus, un otrs arī tur ir dzimis," saka bērnu tēvs Kristens Čaikovskis.
"Esam vieni no tiem retajiem, kas tomēr atgriežas uz šejieni un vēlējāmies, lai viņš tiek savā deklarētās dzīvesvietas skolā 1.klasītē," viņš stāsta.
"Mēs jau pirms gada iesniedzām dokumentus Rīgas Angļu ģimnāzijā. Kad mēs bijām iesnieguši tos papīrus, mēs bijām 104. [rindā]. Prms trīs dienām es pats biju iegriezies šeit un uzzināju, ka mēs jau esam 128. Sanāk tā, ka mēs kaut kādā mistiskā veidā esam pavirzīti nost," stāsta Kristens.
Rīgas Angļu ģimnāzijā pirmajā klasē tiks uzņemti 118 bērni, līdz ar to šobrīd Kristena dēls ir aiz strīpas. LTV raidijums "4. studija" vērsās pie skolas direktores ar jautājumu, kāpēc dažu mēnešu laikā 24 bērni ir iespraukušies rindas sākumā.
"Pirmie rindā ir tie, kas ir mikrorajona bērni un kuriem brāļi un māsas mācās jau šajā skolā. Līdz ar to, ja kāda topošā pirmklasnieka brālis vai māsa šeit jau mācās un viņš tiek pārdeklarēts uz mikrorajonu, tad viņš tanī brīdi ir pirmais sarakstā pirms visiem citiem. Nākošā rindas kārtība ir mikrorajona bērni, un gan pirmie, gan otrie rindu ieņem deklarēšanās kārtībā," stāsta skolas direktore Maija Kokare.
Ikviens varēja pieteikt bērnu 1. klasītei līdz 30. maijam. Līdz ar to tikai tagad var uzzināt precīzo rindas vietu sadalījumu.
Šobrīd aiz strīpas ir pat 12 mikrorajonā deklarētie bērni, tai skaitā Kristena dēls. Viņiem atliek gaidīt atbildes no vecākiem, kuri nav devuši atbildi par to, vai viņu bērni mācīsies šajā skolā.
"Ļoti daudz televīzijā un internetā esam lasījuši, ka ļoti daudz tiek darīts, lai cilvēki atgrieztos, lai būtu vēlme atgriezties, (..) bet reālas palīdzības nav nekādas, un pat tāda elementāra lieta, kā bērnam tikt 1.klasē, cik es uz doti brīdi redzu, nav iespējama," neapmierināts ir Kristens.
Problēma ir tajā, ka tās ģimenes, kuras ir atgriezušās no Anglijas, Īrijas vai Norvēģijas, nereti savus bērnus ir deklarējuši tur. Līdz ar to, atgriežoties Latvijā un iestājoties rindā, mikrorajona skolā šo ģimeņu bērni būs beidzamie, jo kurš agrāk deklarēts, rindā ir pirmais.
"Bet tā jau bija viņu izvēle? Nu, tā bija viņu izvēle; (..) kamēr mēs neatzīstam, ka kādi bērni ir labāki vai grupa ir prioritārāka attiecībā pret citām, mēs nevaram izmainīt savu rīcību," uzsver Kokare.
"Visiem bērniem ir vienādas tiesības uz izglītību un privilēģijas reemigrējušajiem bērniem plānā nav iekļautas. Arī mūsu pašvaldības saistošajos noteikumos tās pašlaik nav paredzētas. Mums nav bieži tādi gadījumi, kad ģimenes nāktu ar sūdzībām, ka bērni nav tikuši skolā," piebilst Rīgas domes izlgītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. "Ja runājam par konkrēto gadījumu, mēs varam piedāvāt alternatīvu jebkuru citu skolu. Rīgā vēl tādu gadījumu nav bijuši, ka bērni paliktu bez skolām," viņa mierina.
Šobrīd reemigrējušajām ģimenēm nav kādu priekšrocību, lai bērns varētu mācīties izvēlētajā skolā. Atliek gaidīt rindā. Ja izvēlētā mikrorajona skola ir pilna, tad tiks piedāvāta tuvākā mācību iestāde.
