Biedrība “Solis dabā” veicina veselīgu dzīvesveidu ar mērķi piesaistīt cilvēku uzmanību ekoloģijas problēmām. Saņemot “Erasmus Plus” programmas atbalstu, “Solis dabā” vadībai izdevies Ventspilī kopā sapulcināt jauniešus no Armēnijas, Serbijas, Slovēnijas, Ungārijas un Latvijas. Jaunieši kopā sportoja, pētīja Kurzemes tradīcijas un kultūru, bet pats svarīgākais – izmēģināja veģetāro dzīvesveidu.
“Projektā dalībnieki pārsvarā nav veģetārieši, viņi ir cilvēki, kuri ikdienā ēd gaļu. Bet mums ir arī tādi jaunieši, kuri ir gan veģetārieši, gan vegāni. Un tas ir ļoti lietderīgi, jo mēs no viņiem mācamies, no viņu uzskatiem un uzzinām daudz ko jaunu,” stāsta biedrības “Solis dabā” valdes locekle Kristiāna Siliņa.
Kāds veģetārismu uztver par modes lietu, citiem atteikšanās no gaļas ir dzīves norma. Projekta mērķis bija noskaidrot veģetārisma būtību, tā plusus un mīnusus, noskaidrot, kā veģetārisms ir attīstījies katrā no projektu dalībnieku valstīm.
“Tas nav ļoti grūti man – neēst gaļu, bet manā valstī mēs ēdam ļoti daudz gaļas,” stāsta Kristina Nikoliča no Serbijas.
“Parasti es ēdu daudz gaļas, es to mīlu un skumstu pēc tās garšas. Es gaļu neesmu ēdis jau piecas, sešas dienas,” atzīst Nareks Hačatrjans no Armēnijas.
Dalībnieki uzsver, ka, noslēdzoties projektam, atteikties no gaļas viņiem būs grūti, jo viņu valstīs veģetārisms nav izplatīts un šāda dzīvesveida piekritējus apkārtējie nesaprot. Turklāt eksperti apgalvo, ka pēkšņa atteikšanās no gaļas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību.
“Pirms dažām dienām man pēkšņi sāka reibt galva, jo strauji iegāju siltā telpā. Es jutu, ka man kļūst slikti. Es uzreiz nopirku sev dārzeņus, jo mēs mācījāmies, ka tajos ir daudz proteīnu un vitamīnu,” stāsta Janušs Barila, projekta dalībnieks no Latvijas.
Studentu apmaiņas programma “Erasmus Plus” dod iespēju stiprināt dialogu starp kultūrām un tautām. Organizatori cer, ka projekta rezultātā jaunieši iemācīsies cienīt apkārtējo izvēli un ar pacietību izturēsies pret cilvēkiem ar atšķirīgu izvēli attiecībā uz ēdienu.
