Lai gan nav normatīvā akta, kas paredzētu konkrētu atbildību par trokšņošanu, policisti dodas uz izsaukuma vietu, izvērtē trokšņa cēloni, pārsvarā mēģinot situāciju atrisināt pārrunu ceļā.
“Sodu mēs piemērosim tajos gadījumos, kad konstatēsim huligānismu,” skaidroja Sadovskis, piebilstot, ka katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, bet visbiežāk netiek konstatēta ļaunprātīga rīcība.
Lielākoties pēc sarunām ar trokšņotāju izrādās, ka viņš nemaz nenojauš, ka kādam traucē.
“Tā arī ir viena no lielākajām problēmām, ka mūsdienās kaimiņi savā starpā praktiski nekomunicē.
Vieglāk ir piezvanīt Rīgas pašvaldības policijai vai nosūtīt ziņojumu mobilajā lietotnē,” atzina Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis.
“Kad dzirdams kāds, kurš raud, īpaši, ja [tas ir] bērns, vai arī vienkārši klasiskās konfliktu skaņas, kad bļaustās savā starpā, strīdas, tās skaņas ne ar ko īsti nevar sajaukt. Tādos gadījumos gan vienmēr zvanām policijai un labāk biežāk piezvanīsim par šādu situāciju,” noteica Sadovskis, piebilstot, ka policisti noteikti nedusmosies, ja būs izsaukums par raudošu bērnu un izrādīsies, ka raudāšanas iemesls ir zobu augšana.
