“Ragavas taisa vasarā, ratus ziemā. Jāgatavojas jau tagad apkures sezonai, jo pēdējā brīdī izdarīt nevarēs neko, tikai pagriezt temperatūru telpās zemāk,” sacīja Vanaga.
Privātmāju īpašniekiem situācija ir vienkāršāka. Valsts šobrīd piedāvā iedzīvotājiem finansiālu atbalstu gāzes apkures sistēmas maiņai.
Proti, izpildot visus nosacījums, iespējams saņemt līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro granulu katlu vai siltumsūkņu, kā arī saules paneļu iegādei.
AS “Latvenergo” pārstāvis Uldis Mucenieks stāstīja, ka mājsaimniecības ar saules paneļiem vasaras sezonā sadales sistēmu faktiski var izmantot kā bezmaksas akumulatoru. “Ja es elektroenerģiju vairāk patērēju ziemas sezonā, kad saules paneļi ražo mazāk, tad vasaras laikā, kad mans ražošanas apjoms ir lielāks, es pēc būtības viņu varu ielikt sadales sistēma kā bezmaksas akumulatorā, lai ziemas laikā ņemtu atpakaļ.”
Ja pērn šādu iespēju izmantoja mazliet vairāk nekā 1000 mājsaimniecību, tad šogad šis skaitlis varētu būt 6–7 reizes lielāks, paredzēja Mucenieks.
Tikmēr daudzdzīvokļu namu īpašniekiem jārēķinās, ka, visticamāk, līdz ziemai nebūs iespējams paspēt veikt pilnu ēkas siltināšanu, ja šis process iepriekš jau nav uzsākts, lai gan valsts atbalsts ir pieejams, proti, tiek apmaksāti 50% no visiem izdevumiem. Veicot kompleksu siltināšanu visai ēkai, iespējams samazināt līdz pat 60% no apkures patēriņa.
“Siltināšana nav tikai ārsienas. Tas ir vizuāli labāk pamanāmais, un to mēs redzam, pieejot pie mājas.
Īstenībā lielākā daļa ietaupījuma rodas no apkures mezgla, kurš ir pagrabā, no radiatoriem, no logu sakārtošanas, no ventilācijas sakārtošanas,”
skaidroja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs.
Līdz ziemas sezonai var mēģināt paspēt iegūt finansējumu daudzdzīvokļu namu apkures sistēmas sakārtošanai, tajā skaitā uzstādīt individuālus skaitītājus katrā dzīvoklī, ar iespēju regulēt temperatūru katrā istabā. Tas ļaus samazināt apkures apjomu ziemas sezonā kā minimums par 10 vai 20 procentiem.
“Atbalstam var pieteikties, ja jūs parādāt siltuma ietaupījumu. Nav obligāti jānodrošina vizuāli skaists mājas izskats. Tā ir jūsu izvēle,” paskaidroja Silovs.
Ja māja nav izveidojusi uzkrājumu, tai ir pieejams kredīts. Ir bankas, kas kreditē šādu māju siltināšanas un remontdarbus. Vienmēr ir iespēja arī saņemt “Altum” aizdevumu.
“Šis ir brīdis, kad jāuzņem liels paātrinājums visos līmeņos. Mājsaimniecības līmeņos, uzņēmumu līmeņos. Sabiedriskā līmenī jāmēģina sarunāties ar saviem kaimiņiem,” ieteica RTU zinātniece Vanaga.
Jārēķinās, ka nākamajā ziemā elektrības un apkures izmaksas varētu būt pat divas reizes lielākas nekā līdz šim. Vai un kādā apmērā valsts šos rēķinus varētu daļēji kompensēt, šobrīd nav zināms.