Nedzirdīgajiem

Province: «Nekad nesaki nekad»

Nedzirdīgajiem

Panorāma

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Tuncis un griķi»

«Aizliegtais paņēmiens» analizē: cik ilgi var glabāt griķus, makaronus, miltus un konservus?

Daudzu cilvēku mājās saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību izveidoti griķu, makaronu, miltu, konservu un citu pārtikas produktu krājumi. Kāds ir šo produktu dzīves ilgums, cik ilgi neapēstus tos var glabāt, un no kā uzmanīties? To vērtēja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", kas nelielai analīzei iegādājās vairākus šo produktu paraugus.
  • Griķi un milti

Griķi nākuši no Lietuvas, fasēti Latvijā – tos ieteicams apēst aptuveni gada laikā, līdz 2021. gada martam. Milti ražoti "Dobeles dzirnavniekā", arī ieteicami līdz 2021. gada martam. Pilngraudu pārslas no "Rīgas dzirnavnieka", apēšanai dots viens gads.

"Jebkuram produktam ir jāievēro uzglabāšanas nosacījumi; arī ja tas ir produkts, kuram ir norādīts "ieteicams līdz", jums vienmēr ir jāskatās uz to, ko iesaka ražotājs. Pārsvarā tā ir temperatūra norādīta, tas ir mitrums, un ir norādīts, vai produktu būtu vēlams uzglabāt saules staros vai tomēr pasargāt arī no saules stariem," sacīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Jeļena Zagorska.

Visus aplūkotos produktus var uzglabāt istabas temperatūrā un - jo vieta sausāka, jo labāk -, jo mitrums ir tieši tas, kas tos var sabojāt. Tātad uz mitru pagrabu produktus nest nevajag.

"Runājot par miltiem - miltu uzglabāšanas laiks ir diezgan ilgs, pateicoties tam, ka gan miltos, gan arī citos graudaugos, gan arī  makaronos ir ļoti zems mitruma saturs jeb ūdens aktivitāte,

kura nosaka mikroorganismu attīstības spējas, kādi mikroorganismi var attīstīties un cik ātri. Tikpat labi tas nosaka arī dažādas ķīmiskās reakcijas un līdz ar to, nodrošinot zemāku mitruma saturu, ir iespējams pagarināt maksimālo produkta uzglabāšanas laiku," sacīja Zagorska.

  • Makaroni

Vienus saskaņā ar to ražotāja – "Dobeles dzirnavnieka" – norādi ieteicams izlietot līdz  2023. gada martam. Otri makaroni no Itālijas, to izlietošanas termiņš arī trīs gadi.

"Tas arī ir saistīts ar to pašu mitruma saturu. Makaroniem ir ļoti zems mitruma saturs un arī zema ūdens aktivitāte. Un tas tikai liecina par to, ka makaronos faktiski neviens mikroorganisms, ne faktiski, bet tā arī ir - neviens mikroorganisms attīstīties nevar, ne pelējums, ne raugi, ne arī mikroorganismi, pateicoties tam, ka ir ļoti zema ūdens aktivitāte.

Un makaronu galvenā sastāvdaļa ir ogļhidrāti, kuri arī ir viens no komponentiem, kuri var bojāties, bet neradīs nekādus draudus patērētāju veselībai.

Līdz ar to makaroni var būt ilgstoši uzglabājami," atzina pētniece.

  • Sautēta gaļa

Sautētas liellopu gaļas konservus no firmas "Aibi" ieteicams izlietot līdz 2022. gada martam, bet sautētu cūkgaļu no firmas "Brasla" pat līdz 2023. gada janvārim. Atslēgas vārds šim ilgajam termiņam ir sterilizācija.   

"Sterilizācijas laikā nodrošina augstāku temperatūru par 100 grādiem. Rezultātā šī temperatūra ir pietiekama, lai inaktivētu gan parasto mikrofloru, gan patogēnus mikroorganismus, gan arī sporas. Jo konservu bojāšanā ļoti bieži vaino tieši sporas, kas var producēt gāzes. Ir dzirdēts par bumbāžu, kad uzpūšas dažādi konservi. Sterilizācijas laikā visām sporām ir jābūt arī inaktivētām, tad viņām faktiski nevajadzētu būt produktā, līdz ar to mēs varam nodrošināt garāku uzglabāšanas laiku, un tāpēc šos produktus var uzglabāt arī istabas temperatūrā, nevis ledusskapī, jo produkts ir sterils," atzina eksperte.

Vēl būtiska nianse – ja konservi attaisīti, tie jāapēd 24 stundu laikā ar noteikumu, ka atvērtā veidā tie gan jāuzglabā ledusskapī.

  • Maize

Rupjmaize no "Lāčiem", baltmaize no "Hanzas maiznīcas". Arī vienu brīdi bija ļoti pieprasīts ārkārtas situācijas produkts, bet istabas temperatūrā ne vienu, ne otru pārāk ilgi neuzglabāt. Oficiālais termiņš vidēji divas nedēļas, pēc tam sāks tomēr pelēt.

"Maizei ir ļoti svarīgi, vai tā ir rudzu maize vai kviešu maize, vai maizei ir pieliktas klijas vai citas piedevas klāt, kas parasti ļoti piesārņo produktu. Maize, kurai ir piedevas klāt, ātrāk sāk bojāties, salīdzinot ar vienkāršo parasto maizi bez piedevām. Rudzu maizei bojāšanās process ir ne tik straujš kā kviešu maizei. Noteikti mājās esat ievērojuši, ka baltmaize tomēr sāk pelēt ātrāk nekā rudzu maize, tas ir saistīts ar  PH - rudzu maize ir skābāka nekā kviešu maize," skaidroja Zagorska.

Risinājums, lai maizes dzīvi pagarinātu, vajag sasaldēt to līdzīgi kā augļus, ogas vai dārzeņus. Daudzi, iespējams, to arī ir darījuši, bet gluži tā turēt gadiem maizi nevar. Optimālais termiņš – trīs mēneši.

LTV raidījums secinājis, ka labākā izvēle krāšanai tomēr nav ne maize, ne milti, ne arī griķi, bet tomēr sterilizēti konservi un makaroni.

Produkti, kas garšo arī kukaiņiem

Bet krājumu veidošanā vēl kāds ļoti būtisks aspekts. Proti, daudzi produkti patīk ne vien jums, bet arī citām radībiņām, piemēram, 'Plodia interpunctella' - pārtikas svilnim jeb pārtikas kodei. Tā var sasniegt pat viena centimetra izmēru. Mātītei gadā ir divi metieni, vienā dēj līdz pat 400 oliņām, un garšo gan dažādi žāvēti augļi, tējas, sēklas un garšvielas.     

"Patiesībā nekas nav pasargāts no kukaiņiem. Viss, kas ir ēdams un kas nav konservu bundžās, tur kukaiņi tiek klāt.

Bet attiecībā uz griķiem, jāteic, ka griķi nav tie garšīgākie. Kaut kādas auzu pārslas jeb kaut kādi graudaugu maisījumi, tie ir paši garšīgākie,"

zināja stāstīt entomologs Voldemārs Spuņģis.

Vēl ir miltu melnuļi, vēl ķērpjutis. Kopā ar mums virtuvi dala aptuveni 10 līdz 15 kukaiņu sugas, un visas tās grib ēst un vairoties.

"Ja cilvēki ir bijuši tādi uz iepirkšanos tendēti, sapirkuši tik, cik nevarēs apēst gadu, tad kukaiņiem tas tikai uz labu," atzina kukaiņu pētnieks, norādot, ka kukaiņi esot veikli un varot piekļūt produktiem arī caur iepakojumu.

"Un ķērpjutis ir tādi apmēram milimetru gari caurspīdīgi kukainīši, kurus diezgan grūti pamanīt. Parasti pamana tad, ja ir izrāpojuši no iepakojuma ārā un kaut kur pulcējās pie loga vai uz sienām. Tad cilvēki pamana," klāstīja Spuņģis.

Risinājums – produktus no iepakojuma pārvietot uz kādām hermētiski noslēgtām stikla burkām, tad gan produkts ir drošībā.

Taču, ko darīt, ja kukaiņi un to kāpuri produktu jau ir apsēduši? 

"Vislabākā metode ir viņus izsaldēt. Kādas pāris dienas pie mīnuss 20 grādiem saldētavā," stāstīja pētnieks. Vaicāts, vai nebūs tā, ka kopā ar kukainīšiem tur būs griķi, viņš sacīja: "Nu ja, bet, kad griķus vāra, tad tos paskalina, un tad kukainīši uzpeld virsū un visus nolej nost. Ja nu galīgi ir sagrauzti miltos, tad, protams, tas ir jāmet ārā."

Šādu griķu lietošana uzturā, pēc entomologa stāstītā, neesot kaitīga. "Domāju, tur tikai papildu olbaltumvielas nāk klāt. Jo viņi, kā teikt, ēd griķus un visu pārējo, pārstrādā olbaltumvielās. Daudzi kukaiņi jau ēdami ir. Šitie nekādu skādi nenodarīs."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti