Kā raidījumam zināja stāstīt kaimiņš Jāzeps, dzīvoklī sieviete ievākusies pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.
"Vistrakākais bija vasaras periods, kad ārā bija karsts. Acīmredzot, tajā dzīvoklī viss sāka žūt un pūt, un mums, augšējiem kaimiņiem, šī smaka nāk augšā. Mums logi vaļā, tur logs ir aizsists ar plēvi, viņš nav līdz galam aiztaisīts, līdz ar to tā smaka visa no šī dzīvokļa ceļas uz augšu. Mēs jūtam, mums logs ir jātur ciet," atklāja kaimiņiene Laura.
Pensionāres dzīvoklī varēja ieraudzīt visu iespējamo un arī neiespējamo. Pēc kaimiņu teiktā, no gaiteņa vien ugunsdzēsēji iznesuši veselu traktora kravu. Bet istabā visi atkritumi palikuši.
"Tur ir tukšā tara, tur ir ēdienu tukšie papīri un iepakojumi, tur ir krējuma trauciņi tukši. Tad iedomājieties, ja viss tur stāv, pūst gadiem ilgi, šobrīd saliets, slapjš, kāds tas aromāts! Pie tam vēl beigās ugunsdzēsēji konstatēja, ka tur bija arī cilvēka izkārnījumi salikti maisiņos," sacīja kaimiņiene Laura.
Pensionāre bijusi ļoti noslēgta un ar kaimiņiem daudz nav runājusi, bet bijis redzams, ka viņai ir problēmas ar veselību. Sievietes dēls dzīvo Krievijā un gribējis, lai māte brauc dzīvot pie viņa, taču tas nenotika.
Kaimiņi centušies sazināties ar atbildīgajām iestādēm, taču pie risinājuma tā arī nav izdevies nonākt.
Sociālais dienests gaidīja, kad Latvijā ieradīsies dēls, bet apsaimniekotāji atbildējuši, ka dzīvoklis ir privātīpašums.
"Pašreiz mūsu vienīgā cerība ir pašvaldība. Pagājušajā nedēļā esmu arī aizsūtījusi elektroniski iesniegumu ar kāpņutelpas iedzīvotāju parakstiem, ar lūgumu mums palīdzēt atrisināt šo situāciju," pauda Laura.
Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis apstiprināja, ka saņemts iesniegums no daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem par to, ka vienā no dzīvokļiem ir antisanitāri apstākļi.
Pēc pašvaldības domām, apsaimniekotājam – kapitālsabiedrībai "Lauma A" – vajadzētu sākt sarunas ar dzīvokļa mantinieku, kundzes dēlu. Jāteic, ka tieši pagājušajā nedēļā viņš iesniedzis domē iesniegumu, lai lūgtu tās palīdzību dzīvokļa savešanai kārtībā.
"Vai nu pašvaldība viņam var mēģināt palīdzēt vai jebkurā gadījumā, visdrīzāk, ka to darīs apsaimniekotājs, pārvaldnieks. Uzrunāsim viņus, viņi rīkosies, viņiem ir darbinieki, viņiem ir tehnika, kas var šos te visus atkritumus no dzīvokļa izvākt ārā, un savukārt pēc tam jau viņš norēķinās ar šo kapitālsabiedrību," norādīja Zīmelis.
Jebkurā gadījumā, pārvaldniekam ir tiesības iekļūt dzīvoklī, jo tajā atrodas inženierkomunikācijas, kā arī tā tehniskais un sanitārais stāvoklis var nelāgi ietekmēt visu māju. Ja dzīvoklim nebūtu mantinieka, tad tas būtu ilgstošāks process ar likumā noteikto gada perioda gaidīšanu, kamēr piesakās iespējamie mantinieki vai arī līdz tiesai, kas var atsavināt īpašumu. Šajā gadījumā, kad dzīvoklim mantinieks ir, problēmas atrisinājums visdrīzāk sagaidāms ātrāks.
Kas ir vācējs?
Savukārt klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa par to, kas ir vācējs un kā ar to tikt galā, skaidroja: "Ir tāda patoloģiskā krāšana vai tādi krāšanas traucējumi. Un tur ir ļoti svarīgi daži aspekti – ka cilvēkam ļoti grūti izmest lietas, viņam patiešām tas sagādā milzīgu stresu, un ka tās lietas pilnībā paralizē viņa dzīvi. Tā nav tāda vienkārši nekārtība – tās bieži vien ir gan mantas tualetē, gan vannasistabā, nevar iziet pat cauri. Realitātē šie cilvēki apdraud pat savu dzīvību, jo bieži vien tas viss ir sakrāmēts kā piramīdās, un tas var uzkrist virsū."
Ābeltiņa uzsvēra, ka cilvēkiem bieži vien trūkst izpratnes, ka tā ir problēma.
Taču tā ir nopietna mentālās veselības saslimšana, kuras pirmās pazīmes parādās pusaudžu gados, aptuveni 17 gadu vecumā.
"(..) Ap 30, 40 tas kļūst ļoti, ļoti traucējoši. Pa dzīvi sakrājas tās lietas. Un, ja mēs iedomājamies par pensionēšanās vecumu, nu, tad tas krājums paliek milzīgs, mežonīgs, un nereti tieši tad tas arī tiek pamanīts no radinieku puses," sacīja psiholoģe.
Viņa norādīja, ka sarunās ar vācēju labāk koncentrēties uz drošības aspektiem – ka mantu kaudzes apdraud pašu vācēju un tās var uzkrist virsū. Vai arī, kā redzams stāstā ar pensionāri Aizkrauklē, – sekas mantu kaudzēm var būt pat traģiskas, jo tās nejauši var aizsvilties no sveces un radīt spēcīgu piedūmojumu. Arī paglābšanās no nelaimes šādā dzīvoklī ir fiziski ļoti ierobežota.
Jāatceras, ka jābūt lielai pacietībai un ka soļi būs mazi, jo vācējs pēkšņi neatteiksies no mantām vienā dienā. Tas būs ilgstošs ārstēšanās process. Bet, ja iespējams, ir jāmeklē ārsta palīdzību, kas var palīdzēt risināt situāciju.
