Krāšņā un brīnišķīgā tautas tērpu gājiena tradīcija aizsākās pirms trīs gadiem, Tautas tērpu centram “Senā klēts” svinot savu 25 gadu jubileju. Toreiz gājienā piedalījās meistari un klienti. "Kad šis gājiens beidzās, cilvēkiem bija tik jauka sajūta un mazliet žēl, ka tā vairs nebūs," teica tautastērpu centra “Senā klēts” pārstāve Ziedīte Muze.
Tā radusies ideja šādu pārgājienu 4. maijā organizēt katru gadu. Tajā tiek aicināts piedalīties ikviens interesents, kuram mājās ir tautastērps. "Pirmajā gājienā bija kādi 300 dalībnieki. Nākamajā reizē, kad mēs gājām, tad bija jau aptuveni kādi 500. Šajā gadā ceram, aicinām šo ciparu padarīt vēl lielāku," norādīja Muze. Lai gan līdz gājienam palicis mazāk kā pusotrs mēnesis, organizatori stāsta, tie, kuriem nav sava tautastērpa, vēl var paspēt to uzšūt vai iegādāties jau gatavu. Galvenais jāsaprot, kādu tērpu vēlaties.
"Tautastērps nestāv uz vietas. Tautastērps dzīvo un attīstās. Ja kādam ir tikai brunči un krekls, tad arī tādi drīkst nākt gājienā. Viņš ieraudzīs: redz, kur kādam ir tāda villaine, man arī tādu gribas. Un uzdarinās sev arī tādu villaini. Lai nonāktu līdz tam, kādu tērpu gribas, ir jāredz, kādi tie ir. No daudziem tūkstošiem, kas Latvijā ir pieejami, viņš izvēlēsies savējo," sacīja biedrības “Mans tautastērps” dibinātāja Ilze Strēle.
Lai varētu laicīgi prognozēt pasākuma dalībnieku skaitu, organizatori aicina interesentus gājienam pieteikties jau tagad tautas tērpu centra “Senā klēts” mājaslapā vai sociālajā tīklā "Facebook". Jāņem vērā, ka 4. maijā tas nebūs tikai gājiens. Tās būs kārtīgas svinības no rīta līdz vakaram. "Visas dienas garumā Rātslaukumā notiks amatnieku darinājumu tirdziņš, būs radošās darbnīcas. Varēs konsultēties ar tautastērpu ekspertiem. Būs arī koncerts uz lielās skatuves. Būs gan folkloras kopa "Vilkači", gan dažādi viesi no Latvijas novadiem," sacīja Kultūras un tautas mākslas centrs "Ritums" projektu vadītāja Evija Pučinksa.
Pasākuma organizatori arī aicinājuši Saeimu un Ministru kabinetu rast iespēju apvienot gājienu ar svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa. Tādējādi varētu tikt aizsākta jauna tradīcija, proti, šajā brīdī valsts amatpersonas būtu kopā ar tautu.
