Divas vētras un seši plūdi
Par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz dabu un apkārtējo vidi kopumā ir runāts daudz. Retāk uzmanības lokā klimata pārmaiņas nonāk ar sekām, ko tās rada ekonomiskā izteiksmē, taču vētru un plūdu radītie postījumi nozīmē papildu finanšu ieguldījumus. Visbiežāk – neparedzētus.
"Arī mēs Latvijas Bankā tam pievēršam pastiprinātu uzmanību, un mums ir veikts pētījums par katastrofu ietekmi uz Latvijas ekonomiku līdz pat 2050. gadam. Tas, ko mēs redzam, vai, pareizāk sakot, ko LVĢMC [Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs] ir parādījis –
mēs līdz 2050. gadam varam sagaidīt divas gadsimta vētras, sešus lietus plūdus un septiņus pavasara palu plūdus," norādīja Petrovska.
Ekonomiste uzsvēra, ka tas ir daudz. Katra no šīm katastrofām radīs zaudējumus Latvijas ekonomikai, kas turklāt pakāpeniski tikai pieaugs. "Ja visas trīs šīs katastrofas vienā gadā ietilpst, tad var sanākt šie zaudējumi pat 7,6% no Latvijas ekonomikas. Tas ir reāli daudz," norādīja Petrovska.
Tā ir ekonomiskā vērtība, ko varam pazaudēt, ja izpildās sliktākais iespējamais scenārijs.
"Savukārt, ja, piemēram, konkrētajā gadā iekrīt tikai viena no šīm katastrofām, tas ir vesels viens procents, kas ir salīdzinoši nedaudz, bet jāsaprot, ka tajā laikā periodā, no 2025. līdz 2050. gadam, noteikti kaut kas būs," pauda Petrovska.
Ekonomiste norādīja, ka jau šobrīd Latvijas ekonomiskā attīstība ir vāja, un nauda, ko potenciāli zaudēsim dabas katastrofu dēļ, būtu ļoti noderīga citu jomu attīstībā.
Prognozes vēl varam mainīt
Arī Kinna atzina, ka prognozes liecina: pie pašiem sliktākajiem klimata pārmaiņu scenārijiem, kas ir vidējās temperatūras paaugstināšanās pasaulē par trīs grādiem, dabas katastrofas Eiropas Savienībā un līdz ar to arī finansiālie zaudējumi var pieaugt līdz pat sešām reizēm.
"Piemēram, to cilvēku skaits, kuru mājas var skart plūdi, var trīskāršoties. Taču tas, cik liela būs šo katastrofu ietekme, zināmā mērā tomēr būs atkarīgs arī no tā, vai pasaulei vismaz kaut kādā mērā izdosies sasniegt klimata mērķus.
Būtisks ir ne tikai pielāgošanās aspekts, bet arī pati klimata pārmaiņu mazināšana," uzsvēra Kinna.
Viņš norādīja, ka joprojām klimata pārmaiņas mazināt ir iespējams. Visticamāk, būs grūti sasniegt 1,5 grādu izvirzīto mērķi, bet noturēties kaut kādās robežās vēl ir iespējams.
"Tad arī samazinātos to cilvēku skaits, kas ciestu, kā arī tie materiālie zaudējumi. Bet kopumā mēs runājam par ekstrēmiem [scenārijiem]. Mēs runājam par intensīvākiem un garākiem nokrišņu periodiem, par intensīvākiem un garākiem sausuma periodiem. Protams, ka klimatologi izvairās parasti piesaistīt konkrētas vētras vai konkrētu sausuma periodu tieši klimata pārmaiņām, bet es domāju, ka pēdējie gadi jau tendenci arī Latvijā tomēr iezīmē," atzina Kinna.
Jāinvestē laikus un gudri
Vienlaikus šos dabas katastrofu rezultātā radušos zaudējumus var samazināt, domājot par tiem laikus. Protams, tas prasa zināmas investīcijas.
"Daudz investīciju no Eiropas Savienības un arī nacionāli aiziet tam, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, bet tomēr arī, lai mazinātu šo klimata pārmaiņu ietekmi.
Piemēram, attiecībā uz plūdu riskiem, daudzi no mums noteikti ir pamanījuši šīs investīcijas plūdu risku infrastruktūrā – gan dambju atjaunošanu, gan polderu atjaunošanu, gan citas tamlīdzīgas investīcijas," stāstīja Kinna.
Valsts pārvalda un mēģina uzturēt arī Latvijā diezgan daudzās regulētās upes, kuras mums kalpo par galvenajām ūdens notekām. Kinna norādīja, ka biedrība "Zaļā brīvība" pēdējos gados nodarbojas ar šī publiskā finansējuma uzraudzību.
"Mūsu interese ir, lai visas šīs investīcijas pēc iespējas saskanētu gan ar Latvijas, gan Eiropas Savienības klimata, vides mērķiem un nenodarītu kaitējumu, lai mēs nekāpjam it kā uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem Latvijas teritorijā tika uzkāpts padomju laikā," atzina Kinna.
Jāizmanto dabas sniegtās iespējas
Kinna norādīja, ka zināmā mērā Latvijā esošā infrastruktūra plūdu seku mazināšanai ir novecojusi. Mums vajadzētu vairāk virzīties uz ūdeņu uzkrāšanu, akumulēšanu un necensties vienmēr un visur par katru cenu ūdeni novadīt pēc iespējas ātrāk, jo tad, kad mēs ūdeni ļoti strauji novadām no vienas vietas, plūdi var rasties citā.
"Mēs tiešām esam pazaudējuši palieņu dabisko ūdeņu uzkrāšanas funkciju Latvijā. Mums ir ļoti daudz nosusinātu palieņu. Kādreiz 30% Latvijas teritorijas klāja palienes, tagad tie ir daži procenti, bet šīm palienēm ir būtiska loma," norādīja Kinna.
Piemēram, Daugavpils universitātes pētnieki jau izpētījuši, ka Daugavas vidusteces palienēm virs Jēkabpils ir būtiska loma palu ūdeņu akumulēšanā tieši plūdu laikos, samazinot maksimālo ūdens līmeni Jēkabpilī palu laikā pat par metru.
"Tas nozīmē, ka, ja šo palieņu nebūtu, tie plūdi būtu vēl daudz, daudz lielāki, bet mēs palieņu vērtību bieži tiešām neapzināmies. Tas gan ir smags un sarežģīts jautājums, jo palienes ir arī jāuztur, un bieži tā ir privāto īpašnieku zeme. Šiem īpašniekiem viennozīmīgi ir nepieciešams atbalsts, lai šīs palienes uzturētu," pauda Kinna.
Vienlaikus skaidrs, ka dabā jau esošo risinājumu adaptācija ir viens no izdevīgākajiem veidiem, kā tikt galā ar gaidāmajām klimata pārmaiņām.
Ekonomiste Kristīne Petrovska norādīja, ka, sagatavojoties gaidāmajām klimata katastrofām valsts mērogā, tostarp izmantojot dabas sniegtos resursus un iespējas, var samazināt dabas katastrofu radītos zaudējumus pat vairāk nekā par pusi. Vienlaikus, protams, arī katram pašam jādomā par sava īpašuma drošību.
Piemēram, Petrovska norādīja, ka Latvijas teritorijai ir izveidotas pārskatāmas plūdu kartes, kurās vajadzētu ieskatīties, pirms ieguldīt lielas investīcijas jaunā īpašumā. Tāpat, renovējot māju, vērts padomāt par izturīgākiem logiem, jumtu un citām konstrukcijām, kas varētu paglābt no vienas vai divām spēcīgākām vētrām.
