Kā labāk dzīvot

Peldētprasme: elementāri drošības pasākumi var pasargāt no nelaimes

Kā labāk dzīvot

Ārste: Par sevi ir jārūpējas, tad nebūs jāsatraucas par sirds mazspēju

Kā veiksmīgi sadalīt mājas pārvaldi starp īpašniekiem un apsaimniekotāju?

Kāpēc katrai dzīvokļu mājai vajadzīga pilnvarotā persona vai mājas vecākais? Skaidro speciālisti

Svarīgākais posms mājas pārvaldībā ir dzīvokļu īpašniekiem izvēlēties pilnvaroto personu, kas uzņemsies rūpes par mājas stāvokli, komunicējot ar izvēlēto namu pārvaldnieku. Ja dzīvokļu īpašnieki nespēj uzticēties vienai personai, iespējams dibināt biedrību, kurā iecelt valdi, vai arī izmantot citus juridiskos risinājumus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš un Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) valdes locekle Laila Keisele. 

ĪSUMĀ:

  • Katrai dzīvojamai mājai būtu ieteicams izvēlēties cilvēku - pilnvaroto personu vai mājas vecāko, - kurš visu dzīvokļu īpašnieku vārdā risina daudzdzīvokļu mājas problēmas.
  • Pilnvarotā persona var būt arī fiziska persona, kura noformējusi saimniecisko darbību.
  • Aptuveni 3750 RNP pārvaldītajās mājās tikai ap 500 ir ievēlētas un oficiāli pilnvarotas personas.
  • Pilnvaroto personu dzīvokļu īpašnieki var iecelt arī tikai uz atsevišķu projekta, piemēram, logu nomaiņas veikšanas laiku.
  • Vairāk vai mazāk iesaistīties sava īpašuma pārvaldīšanā ir katra iedzīvotāja pienākums.

Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties mājas apsaimniekošanā, bet mājai ir arī pārvaldnieks. Kā pareizi sadalīt mājas pārvaldi starp īpašniekiem un apsaimniekotāju, kāds būtu ideālais variants dzīvojamo māju apsaimniekošanā?

"Uzskatu, ka katrā dzīvojamā mājā jābūt cilvēkam, nav svarīgi, kā viņu sauc, pārvaldnieks vai pilnvarotā persona, kas visu dzīvokļu īpašnieku vārdā risina visas daudzdzīvokļu mājas problēmas. Problēmas katrā mājā ir individuālas un daudz, jo mūsu dzīvojamās mājas ir novecojušas.

Jāsaprot, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, piemēram, 100 dzīvokļu īpašnieki vienlaicīgi nevar kaut ko darīt, pārvaldīt māju, tāpēc viņi izvēlas pilnvaroto personu, kas dzīvokļu īpašnieku vārdā labāk vai sliktāk risina visas problēmas," vērtēja Peipiņš.

Tā var būt gan juridiska persona, gan fiziska, kura noformējusi savu saimniecisko darbību, kurai ir iemaņas, zināšanas, prasmes un vēlēšanās strādāt pie dzīvojamo māju pārvaldīšanas.

"Juridiskās personas arī var pārvaldīt, tām ir savi cilvēki, kas visu melno darbu dara dzīvokļu īpašnieku vārdā. Ja mājā ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, attiecīgi biedrības vārdā. Var arī būt cits modelis, kad dzīvokļu īpašnieki paši to dara caur biedrību, ko paši ir izveidojuši. Manā izpratnē tas ir mazākais ļaunums," Peipiņš turpināja. 

Viņaprāt, sliktākais modelis ir, kad dzīvojamo māju pārvalda sveša persona. Dzīvokļu īpašnieki samaksā šai personai par pārvaldīšanas procesu, bet ir diezgan ierobežoti ietekmēt procesu, kā mājā attīstās gan renovācijas jautājumi, gan pakalpojumu piegāde. Diemžēl šāds modelis ir visai bieži izplatīts. 

"Mums ir ļoti daudz dzīvojamo māju, kurā privatizācijas process nav līdz galam pabeigts, tas ir, dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par to, ka pārvaldīs savu īpašumu, un veidojas situācija, ka dzīvojamo māju pārvalda un apsaimnieko sveša organizācija, kuru dzīvokļu īpašnieki nav izvēlējušies. Likums uzliek šai organizācijai veikt visas obligātās pārvaldīšanas darbības līdz brīdim, kad īpašnieki pieņems lēmumu," norādīja Peipiņš. 

Līdz ar to mājas pārvaldīšana bieži notiek "avārijas režīmā", respektīvi kaut kas labots vai remontēts tiek tikai tad, kad jau ir radušās problēmas un pārvaldniekam to darīt bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas par pienākumu uzliek likumdošana. 

Savukārt RNP valdes locekle Keisele vērtēja, ka svarīgākais posms mājas pārvaldībā ir izvēlēties pilnvaroto personu vai mājas vecāko, jo no tā atkarīgs ne tikai tālāko lēmumu pieņemšanas ātrums, bet visa tālākā komunikācija ar mājas pārvaldnieku. 

"Mēs esam ieinteresēti klientu apmierinātības celšanā, bet attiecīgi, lai varētu nokomunicēt un ātri savus priekšlikumus sniegt vai savas darbības nokoordinēt, mums ir nepieciešamas pilnvarotās personas," uzsvēra Keisele. 

Diemžēl no aptuveni 3750 RNP pārvaldītajām mājām tikai ap 500 ir ievēlētas un oficiāli pilnvarotas personas, kas pārstāv savas mājas intereses. Pamazām ieviestas tiek dzīvokļu īpašnieku biedrības, taču tas notiek ārkārtīgi lēni. 

Tikmēr Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne atzina, ka ēkās uzlabojumi lielākoties tiek ieviesti, pateicoties atsevišķiem aktīvistiem: "Jāsaka godīgi, ka visas lietas, kas ēkās notiek uz labu, ir saistītas ar viena vai divu cilvēku, indivīdu iesaisti. Bez aktīvistiem vispār nekas nenotiktu."

Ja dzīvokļu īpašnieku starpā nevalda uzticība vienai personai, kas būtu atbildīga par visiem lēmumiem un kopējo finanšu izlietošanu, iespējams izveidot jau iepriekš minēto biedrību, kurā iecelt valdi – tātad vairākas personas, kuru paraksti ir nepieciešami lēmumu pieņemšanai. 

"Ja valde vai biedrība nav izveidota, ir iespējami dažādi citi juridiskie ietvari, piemēram, iedzīvotāji var lemt ierobežot pilnvarotās personas tiesības.

Mums ir daudz gadījumu, kad ievēl pilnvaroto personu tikai uz vienu projektu, piemēram, nomainīt logus ar trešā puses palīdzību, piesaistot būvnieku. Ir dažādas iespējas un varianti, ja šīs uzticības nav," ieteica Keisele. 

Daudzās mājās dzīvokļu īpašnieku vidū nav cilvēka, kas vēlētos uzņemties būt par pilnvaroto personu vai dibināt biedrību, taču, kā atgādināja Vancāne, patiesībā tas ir katra iedzīvotāja pienākums – vairāk vai mazāk iesaistīties sava īpašuma pārvaldīšanā. 

"Es gribētu uzsvērt, ka katram iedzīvotājam ir tiesības un pienākums sekot līdzi ēkas tehniskajam stāvoklim, tā ir mūsu drošība. Nevajadzētu kautrēties būt prasīgam pret savu pārvaldnieku. Ir Ministru kabineta 907. noteikumi, kuri ir viegli uzrakstīti, kur secīgi var skatīties informāciju gan par remontiem, gan apsekošanām un saprast, ko pārvaldniekam drīkst prasīt, un kādi ir viņa pienākumi. Ja kas neapmierina, tad jāsauc sapulce un pārvaldnieks jāmaina," skaidroja Vancāne. 

Peipiņš gan iebilda, sakot, ka, ja dzīvokļu īpašnieki izvēlējušies profesionālu pārvaldnieku un atbildīgu pilnvaroto personu, kas uztur māju kārtībā, tad šīs rūpes no pašu pleciem atkrīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti