Kauguru mājas iedzīvotājs Mihails Pižiks raidījumam "4. studija" stāstīja, ka piecstāvu nama pagrabs applūst jau vairākus gadus, pērn tas noticis vismaz 5 reizes. Tad sākās komunikācija ar pārvaldnieku, kurš paskaidroja, ka tā sarežģīta problēma ar kanalizācijas tīkliem – atzari no centrālā kanalizācijas vada ir nevis "Jūrmalas ūdens" pārziņā, bet gan daudzdzīvokļu māju kopīpašnieku pārziņā.
Kanalizācijas sistēmu tīkls katrai daudzdzīvokļu mājai nav individuāls ar savu atsevišķu pieslēgumu, bet gan sazarots un savienots ar citām daudzdzīvokļu mājām.
Konkrētajā zarā, kura dēļ applūst vienas ēkas pagrabs, ir 10 daudzdzīvokļu mājas – 5 stāvu ēkas un divas pašvaldības iestādes – bibliotēka un bērnudārzs. Zemes gabals ir kopīpašnieku pārziņā.
Un katras mājas notekūdeņi tiek novadīti nevis uzreiz līdz centrālajai pieslēguma vietai, bet gan līdz blakus esošās mājas tīklam. Un tā veidojas gluži vai pazemes zirnekļu tīkls, kas pēc tam tikai vienā punktā pieslēdzas lielajai kanalizācijas sistēmai, un vienā punktā ir problēma – caurules aizsērēja un nespēj novadīt visus notekūdeņus, tādēļ vienas mājas pagrabs applūst.
Lai problēmu novērstu, būtu jāpārbūvē kanalizācijas posms, un tas izmaksātu aptuveni 10 000 eiro.
SIA "Jūrmalas ūdens" tehniskais direktors Guntis Klīve raidījumam skaidroja, ka pagalmu tīkls ir vēsturisks mantojums, tas nepieder uzņēmumam un tāpēc to nevar apkalpot, varot vien sniegt maksas pakalpojumu vai palīdzēt avārijas gadījumu novēršanā.
Tas nozīmē, ka par remontdarbiem nāksies atbildēt un arī maksāt dzīvokļu īpašniekiem, jo zeme ir viņu īpašumā. Taču sarežģītākais ir tas, ka problēma skar vairākus namīpašumus un par kopējām izmaksām ir jāvienojas pilnīgi visiem – 10 mājām, kurām ir 4 dažādi apsaimniekotāji, un vēl pašvaldības ēkām.
Latvijas Namu apsaimniekotāju un pārvaldītāju asociācijas valdes loceklis Ervīns Straupe skaidroja, ka par iekšējiem tīkliem atbildību uzņemas klients. Taču šajā gadījumā citu māju iemītnieki, kuriem nav problēmu ar pagrabu applūšanu, varētu negribēt maksāt par remontu.
Latvijas Namu apsaimniekotāju un pārvaldītāju asociācijā atzīst, ka šādas – gaužām dīvainas un grūti risināmas – situācijas veidojas daudzviet.
"Šis dīvainais sadalījums, ka kaut kur starp 5 vai 10 mājām ir kopīgas komunikācijas, kuras nav pakalpojuma sniedzēja piederības zonā, tas ir diemžēl pagātnes mantojums, un tādas situācijas ir pietiekoši daudz. Šobrīd vienīgais racionālais risinājums ir katrai mājai šīs komunikācijas nodrošināt kā tiešo pieslēgumu, bet tur atkal ir problēmas, tur ir zemes īpašumu jautājumi un virkne citu jautājumu un problēmu," sacīja Straupe.
Viņš arī piekrita, ka citu māju iedzīvotāji varētu negribēt maksāt par remontiem, taču "katrs, kas tā saka, domā ļoti īstermiņā, jo šobrīd problēmas ir mājai pa kreisi, un māja pa labi pasaka – "mēs neko negribam zināt", bet rīt šī situācija var būt diametrāli pretēja".
Ja tiktu mainīta zemes piederības zona, tad šis tīkls būtu jāizbūvē pakalpojuma sniedzējam, taču arī "Jūrmalas ūdens" to var negribēt, jo tad nāktu klāt papildu tīkli, par kuriem viņiem jāatbild. Iespējams, tas varētu notikt nākamgad vai aiznākamgad, taču precīzu plānu nav.
