Uzskats, ka fizika ir kaut kas sarežģīts un garlaicīgs, joprojām ir bieži izplatīts skolēnu vidū, atzina Zāģeris, taču, viņaprāt, tā nebūt nav tiesa.
"Tradicionāli, kad es vidusskolā saņemu jaunu 10. klasi, viņi uz mani skatās ar zināmām aizdomām, jo nulltais uzskats ir, ka fizika, arī matemātika un ķīmija, būs sarežģīti, grūti un to ir grūtāk iemācīties nekā citas lietas, bet, laikam ejot, pamazām izdodas sirdis atkausēt.
Man šķiet, ka katram cilvēkam tomēr sēž iekšā pētniecības gariņš un gribas saprast, kā lietas strādā, kaut ko ķimerēties. To caur fiziku var diezgan labi darīt," vērtēja Zāģeris.
Tāpat viņš novērojis –, lai gan visai bieži publiskajā telpā izskan, ka fizikā un inženierzinātnēs akūti trūkst profesionāļu, skolēni joprojām šaubās, vai, mācoties fiziku, būs iespējams iegūt profesiju.
"Es visu laiku jūtu, jau kopš tā laika, kad sāku strādāt, līdz pat šai baltai dienai, ka skolēniem ir tāda sajūta – "es jau nevarēšu ar to fiziku īstu profesiju dabūt". Bet tas tā nav, mums ir tāds [speciālistu] trūkums! Piemēram, universitātēs ir tā, ka, iestājoties bakalaura studijās, tu sāc studēt fiziku, nomācies semestri vai gadu, un tad tu vari iet pie kaut kādiem institūtiem un teikt – es gribu nākt strādāt, un viņiem atrodas vietas, jo nav jau to speciālistu," stāstīja Zāģeris.
Viņš uzsvēra, ka tikmēr ārzemēs uz kaut ko tādu bakalaura students nemaz nevar cerēt – lielākajā daļā valstu jauniešus pie modernām iekārtām un nopietnas zinātniskās darbības pielaiž tikai varbūt maģistrantūrā.
"Šeit tas ir citādāk, un tas ir liels bonuss tiem jauniešiem, kas grib to darīt. Lai ietu strādāt par fizikas skolotāju vai zinātnieku, principā vajag tikai apņēmību to mācīties, un tālāk tas trūkums ir tik nopietns, ka atrast darbavietu nebūs problēmu. Protams, tas, cik augstā līmenī to pēc tam var darīt, it atkarīgs no paša uzņēmības mācoties," vērtēja Zāģeris.
"Trūkums ir īsts, tās darbavietas ir, un naudiņa arī ir – viss jau ir, mums tikai vajag cilvēkus, kas to gribētu darīt,
tāpēc katram jaunietim vēlos teikt – nekautrējieties, droši ejiet fizikā, matemātikā, ķīmijā, inženierzinātnēs – tehniskajās STEM jomās – tur ir vajadzīgi cilvēki. Viņiem atradīsies vieta zem saules diezgan ērti, manuprāt," viņš vēlreiz uzsvēra.
Tāpat viņš atgādināja, ka mācīties fiziku un darboties tajā nenozīmē tikai apgūt faktu vai likumu kopumu, ko pielietot uzdevumos vai problēmu risinājumos. Patiesībā tas ir visai radošs process un darbs.
"Manā ieskatā, diezgan daudz fizika tiek mācīta kā faktu kopums. Ir šī formula, šis likums, tu to iemācies un māki izrisināt to un to uzdevumu, un tas nozīmē, ka zini fiziku, bet īstenībā tur ārā jau tā nav. Pētniecībā strādājot, tas ir vairāk radošs process, jo galvenais, kas tev ir jādara –, tev ir jārisina problēmas, kurām tu nezini atbildi. Un tās ir visdažādākās – tādas, kuras tu esi redzējis skolā, un tādas, kuras neesi," skaidroja Zāģeris.
