Katrā desmitajā mājsaimniecībā atrodamas bojātas elektroiekārtas, ko izmanto ikdienā. Vēl 30% aptaujāto atzinuši, ka ir lietojuši elektroierīci, kurai ir bojāta vada izolācija.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) ik mēnesi nonāk daži bērni, kas guvuši elektrības triecienus, iebāžot adatas, skrūves vai pildspalvas kontaktligzdā vai sakožot kādu vadu.
BKUS pediatre Iveta Čaplinska pastāstīja, ka svarīgi mājās ievērot drošību un novērst bērnu piekļuvi kontaktligzdām un strāvas pagarinātājiem: "Pirmkārt, protams, jāapskatās visas kontaktligzdas mājās. Tām ir jābūt aizvērtām ar vāciņiem. Kontaktligzdām jābūt cieši piestiprinātām pie sienām, nevar būt vaļīgas, kad bērns tiek arī aiz kontaktligzdas vai var sasniegt vadus.
Jāpievērš uzmanība pagarinātājiem. Ja pagarinātājs ir viegli pieejams, arī bērniem vieglāk [piekļūt] un, piemēram, uzliet virsū ūdeni."
Tomēr realitāte ir tāda, ka izvairīties no šīm traumām nebūs tik viegli. Uzņēmuma "Sadales tīkls" veiktais pētījums "Elektrodrošības indekss" liecina, ka katrā desmitajā mājsaimniecībā atrodamas bojātas elektroiekārtas, kas tiek izmantotas ikdienā. 30% ir lietojuši elektroierīces, kurai ir bojāta vada izolācija, bet vēl 16% ir lietojuši elektroierīci, kuru darbinot jūtama neliela elektriskās strāvas ietekme.
AS "Sadales tīkls" Mācību centra elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats pauda, ka tas daļēji izskaidrojams ar "praktiskā latvieša dabu": "Latvietis praktiskais ir ar radošu pieeju. Ir pagarinājis vienu nolūzušo kontaktligzdu. Fēns varbūt arī funkcionē. Papildu bīstamību rada atklātās vadu dzīslas, kas noteikti var kļūt par elektrotraumu izcelšanās avotu."
Kā vēl vienu piemēru tipiskai praktiskā latvieša darbībai uzņēmumā "Sadales tīkls" demonstrēja kādu gludekli, kura bojātais vads pārtīts ar izolācijas lentu. "Tas nav risinājums. Par to ir jāaizmirst. Ja vads ir bojāts, mēs varam vērsties pie elektroierīču servisa speciālistiem, lai bojātos elementus nomaina," paskaidroja Šmats.
28% aptaujāto atzīst, ka ir nepareizi lietojuši elektroierīces mitrā vidē, piemēram, iznesuši iekštelpu pagarinātāju ārā vai nav parūpējušies par drošību virtuvē. Šmats norādīja, ka, piemēram, elektriskās tējkannas pamatnē ir strāvu vadošas daļas, kas saskarsmē ar ūdeni var radīt bīstamību. "Tīrot vai mazgājot rokas, paši varam nejauši ūdeni šajā tējkannas pamatnē trāpīt iekšā," stāstīja Šmats.
35% no respondentiem ir atzinuši, ka ir pārslogojuši mājokļa iekšējo elektrotīklu, vienlaikus pieslēdzot vairākas lielas jaudas elektroierīces.
Kā stāstīja Šmats, ēku elektroinstalāciju bojājumi var būt vieni no bīstamākajiem, jo var izraisīt ne vien elektrotraumu risku, bet arī būt par iemeslu uguns nelaimei.
Savukārt signāli, kas varētu liecināt, ka elektroinstalācijai ir bojājums un ir pienācis laiks elektriķim to apskatīt, ir nepamatota vai neizskaidrojama drošības slēdžu atslēgšanās, neizskaidrojams elektroenerģijas patēriņa pieaugums, kā arī karsušas vai degušas rozetes.
Jāņem vērā, ka liela daļa Latvijā esošo daudzdzīvokļu namu būvēti pirms aptuveni 50 gadiem vai pat senāk.
Ugunsdrošības noteiktumi nosaka, ka ik pēc desmit gadiem jāveic elektroinstalāciju pārbaude.
Tikai retais to ir izdarījis.
