Raidījums "4. studija" saņēmis vēstuli no skatītājas Ilzes, kura pauda sašutumu par televīzijas ekrānā redzēto: "Nespēju klusēt. Vai tiešām esam aizmirsuši elementāras pieklājības normas? Nupat televīzijas raidījumā – jauni puiši sēž pie galda, ēd zupu, bet galvā cepures! Vai tiešām māte nav mācījusi, ka cepure jānoņem, kad iet pie galda un ienāk telpā? Pat koncertā redzēju cilvēku ar cepuri galvā!"
Lietišķās etiķetes, protokola, galda un saskarsmes kultūras konsultante Aija Strautmane norādīja, ka mūsdienās galvassega vīrietim var pildīt divējādas funkcijas.
"Viena galvassega ir tā, kas silda viņu un viņa galvu, tas ir tāds siltuma elements. Otrs ir tas, ko ir noteikusi mode," skaidroja Strautmane.
Viņa uzsvēra, ka mūsdienās ir radītas cepures, kuras domātas nevis siltumam, bet gan kā aksesuārs. "Ja tas ir aksesuārs, tad, atrodoties atbilstoši konkrētajā aksesuāram atbilstošajā tērpā, tas ir papildinājums. Ja tas ir papildinājums, tad šajā gadījumā, atrodoties konkrētā sabiedrībā, šis puisis vai vīrietis atrodas pilnā savā ekipējumā, un viņš drīkst šo cepuri, protams, nenoņemt, jo tas ir papildinājums tērpam," pauda etiķetes speciāliste.
Tomēr ir arī atsevišķas situācijas, kad cepure – vai nu tā būtu modes lieta vai siltumam domāta – ir jānoņem. "Bēru vai sēru gadījumā šo cepuri, šo modes aksesuāru vajadzētu tomēr noņemt, jo tas ir tāds īpašs gadījums," pamācīja Strautmane, uzsverot, ka viennozīmīgi norādīt, ka vīrietim ir jānoņem cepure, ieejot telpā, nevar.
Tikmēr modes mākslinieks Kašers (īstajā vārdā Kaspars Blūms-Blūmanis) pauda, ka šobrīd pasaule ir pieņemošāka un vairs tādu noteikumu, kad, piemēram, pie galda nedrīkstēja sēsties ar cepuri galvā, nav. "Šobrīd tā cepure vairāk ir kā tāds imidžs, imidža sastāvdaļa, koptēla sastāvdaļa, līdz ar to
esmu ievērojis, ka cilvēki, teiksim, sēžoties pie galda, nevelk nost cepuri tāpēc, ka tā cepure ir daļa no visa koptēla, no visa komplekta," pauda modes mākslinieks.
Viņaprāt, cilvēkiem pašiem ir jāizvērtē, vai cepure pie galda ir jānoņem vai nav.
"Kad es sēžos pie galda, es vienmēr noņemu cepuri, tāpat es arī cepuri noņemu, kad es ieeju baznīcā, man tas ir svarīgi. Bet tajā pašā baznīcā es esmu redzējis, ka jaunieši ienāk ar cepurēm," pastāstīja Kašers.
Lai kliedētu kungu apjukumu, Kašers ieteica atsevišķos gadījumos cepuri tomēr atstāt mājās. "Tādās īpašās situācijās, kā, piemēram, pieņemšana, tur pavisam noteikti es ieteiktu cepuri atstāt mājās un vispār neiet ar cepuri. Ir tie lielie pasākumi, balvu pasniegšanas...
Ja tu neesi skatuves mākslinieks, kas dzied, tad labāk es uz tādām pieņemšanām ieteiktu nevilkt cepures," norādīja modes mākslinieks, pievēršot uzmanību tam, ka parasti skatuves māksliniekiem cepures valkāšana "tiek piedota".
Ja nav pārliecības par to, kā labāk tērpties, dodoties uz noteiktu pasākumu, palīgā var nākt arī internets. "Ja es, ejot uz kādu pasākumu, nezinu, kā rīkoties, ko vilkt, kā izskatīties, vilkt vai nevilkt cepuri, es vienkārši "iegūglēju" – paskatos, kas ir "gūglē" rakstīts, kādi ir etiķetes kodeksi vai kas ir svarīgi, kas nav svarīgi," ieteica Kašers.
Tikmēr Strautmane piebilda, ka etiķete ar modi bieži vien nepavisam nesaskan, jo ne viss tas, kas ir modē, ir etiķetes jautājums. "Cilvēki ir kaut kā iedomājušies, ka šobrīd tā globālā tendence mums ir, teiksim, tāda [tendēta] uz tādu noplēstu.. noplēstiem tērpiem, vienkāršām kurpēm, kuras nevarētu par kurpēm saukt, drīzāk čībiņām. Viss ir atbrīvots, un visi ir atbrīvoti. Bet neviens nekad nav noteicis to, ka mēs esam atbrīvoti visos laikos un visās situācijās," viņa norādīja.
Lai gan televīzijā kungi bieži vien cepures nēsā kā aksesuāru jeb tēlu papildinošu elementu, ir arī gadījumi, kad to tā nevar nosaukt.
"Man nesen nācās televīzijā redzēt vienu ļoti nopietnu raidījumu, kurā ļoti nopietnas, valstiskas lietas sprieda nopietni cilvēki, bet raidījuma vadītājs, kurš bija uzvalkā, bija ar adīto cepurīti galvā. Un tur es nesapratu personīgi neko," viedokli pauda Strautmane. "Uzvalks ar šāda veida cepuri kopā neiet nekādi. Tur bija kaut kāds dikti liels misēklis sanācis!"
