4. studija

Kad satiksmei tiks atvērts pārvads pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte?

4. studija

Kā panākt, lai simtiem automašīnu neizmanto iekšpagalmu kā pilnvērtīgu ielu?

Vai depozīta iepakojumu pieņemšana mazajos veikalos norit tik gludi, kā iecerēts?

Gadu pēc depozīta sistēmas ieviešanas lauku veikalos aizvien grūti pierast pie neērtībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Depozīta sistēma Latvijā darbojas jau vairāk nekā gadu. Kā apgalvo SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO), iepakojumu nodošana jau kļuvusi par stabilu paradumu sabiedrības ikdienā – sistēmu izmanto 93% Latvijas mājsaimniecību, savukārt regulāri depozīta iepakojumus nodod 71% iedzīvotāju. Tomēr pie sistēmas pierast aizvien ir grūti mazajiem veikaliem, kuriem jādomā, kā uzglabāt maisu kalnus, un nereti jāsteidz meklēt iemeslus, kādēļ taras pieņemšanas ierīce nedarbojas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Situācija mazajos veikalos

Kamēr lielajos iepakojumu nodošanas punktos viss rit raiti, tā ir tikai viena medaļas puse – "4. studijas" rīcībā nonākuši vairāki video, kā ar taras pieņemšanu cīnās lauku mazajos veikaliņos.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, apskatot vienu no video, komentēja: "Nu, ja cilvēkam tā ir jāčakarējas... Normāli būtu – apmaini un ieliec citu vietā. Nu viņi stāsta, ka mēs neprotot lietot, parastais stāsts."

Savukārt Latvijas Mazumtirgotāju biedrības valdes loceklis Imants Kelmers norādīja: "Tad tur sensors ne tā strādāja, bija kaut kādas nobīdes, bet mēs jau zinām, ka tehnikai tā gadās, un līdz ar to tās lietas novērsa. Svarīgi bija neskatīties uz to šausmīgi negatīvi. Protams, tās bija kaut kādas neērtības, sākumā iestrādājoties, bet vajadzētu skatīties – ok, kas ir tās lietas, ko mēs varam palīdzēt."

Tikmēr DIO pārstāvis Miks Stūrītis sacīja: "Tas ir viens no mītiem, kas sabiedrībā ir redzēts un dzirdēts, tāda nepatiesība klejo, – ka šie aparāti Latvijā nav moderni. Aparāti ir jauni un moderni, jūs varat aizbraukt uz valstīm, kur nupat ieviesa depozītsistēmu, jūs redzēsiet tieši tos pašu aparātus tajā skaitā."

Danusēvičs pauda aizdomas, ka problēmas ar aparātiem rodas tur, kur ir mazās vai vidējās ierīces. "Mēs esam vērsušies arī Valsts darba inspekcijā, bet viņi izvairās, saka, ka tā ir DIO atbildība, viņiem jānodrošina ar drošu tehniku, savukārt DIO saka, ka ražotājs garantē. Tā atbildības svaidīšana ir no viena uz otru. Valsts vides dienests, kurš atbild par visu, atrakstās, ka viņam viss ir kārtībā, un, ja mums kaut kas nepatīk, es nezinu, kur mums ir jāiet," viņš teica.

Nav vietas

Tomēr vissāpīgāk mazajiem veikaliņiem ir atrast telpu, kur novietot sašķiroto depozītu.

Latvijas Mazumtirgotāju biedrības valdes loceklis teica: "Pielāgojumi bija jāveic, pašam taromātam bija jārod vieta, kur tas būs, tāpat arī noliktavās vieta, līdz ar to pielāgojumi, kur citur papildus nācās veikt kaut kādas piebūvītes klāt, lai to taru, apjomu uzlabotu."

Savukārt veikalu tīkla "Lats" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis pauda: "Ir pat jāsamazina [tirdzniecības] zāle, lai varētu pieņemt taru, līdz ar to veikals pārvēršas un veic nevis savu primāro funkciju, – nodot preci pircējam, kur pircējs var atnākt paņemt preci laukos. Šeit jau tas pārvēršas par taras pieņemšanas punktu."

Raidījums "4. studija" paviesojās Svētē, mazā lauku veikaliņā, kur jau tā ir pašauri, tomēr pārdevējām ir jātiek galā ar pudelēm un bundžām, ko atnes gan vietējie, gan garāmbraucēji.

Svētes veikaliņa vadītāja Inese atzina: "Problēma sākas mirklī, kad cilvēks ir nodevis un taromāts jautā apkopi, kad piepildījies." Viņa norādīja, ka tad pārdevējam jāver vaļā taromāts, šaurajos apstākļos jāvelk ārā tvertne ar nodoto taru, jāstumj tā un jābīda uz veikala vidu, lai sašķirotu iepakojumus. Tas viss jādara tirdzniecības zālē, jo kaste ir pārāk liela, lai to varētu aizstumt līdz noliktavai.

Tāpat vajadzīga telpa, kur to visu glabāt. Patlaban maisus ar taru uzglabā mazajā noliktavā, kur tiek pieņemta arī prece un ir vadītāja kabinets.

DIO pārstāvis problēmas ar uzglabāšanu komentēja šādi: "Mans komentārs ļoti vienkāršs – mums nodefinēti ar visiem tirgotājiem vienādi nosacījumi, ka no mazajiem veikaliem, manuālajiem punktiem taru izvedam, tiklīdz ir astoņas transportēšanas vienības. Tas nozīmē: vai nu astoņi lielie maisi vai astoņi mazie maisi, vai arī viena transportēšanas vienība ir trīs atkārtoti lietojamo pudeļu kastes, – plastmasa, alus pudeļu kastes."

Stūrītis arī pauda, ka DIO tiem veikaliem, kuriem ir mazāk uzglabāšanas vietas, var nākt pretī un braukt arī biežāk.

Protams, uzņēmēji var iegādāties konteinerus, kur glabāt bundžas un pudeles, bet mazam veikaliņam konteineru iegāde ir par dārgu, tāpēc nākas atbrīvot telpas no precēm, lai dotu vietu tukšajai tarai.

Veikalu tīkla "Lats" valdes priekšsēdētājs atzina: "Tagad mums jānorobežo tirdzniecības zāle, lai varētu pieņemt taru. Tā katrā ziņā ir ļoti nepatīkama lieta. Un kā mēs varam labot? Labot varam tā, ka jāpārskata likums par to, ka tara ir jāpieņem visos veikalos no 300 kvadrātmetriem, pārējiem – brīvprātīgi."

Vasara – smaku un kustoņu laiks

Ir vēl kāda nianse – tuvojas vasara, kad saulīte un siltais laiks priecēs mūs, bet ne taras pieņēmējus, kuriem mazajās noliktavās jāsadzīvo ar smaku un dzīvām radībām.

Svētes veikaliņa vadītāja norādīja: "Paņēmām taromātu tikai tamdēļ, lai nebūtu pie kases tas jādara. Es nespēju iedomāties, kā būtu, ja meitenei jāņem tā pudele, kurā ir tārpi vasarā iekšā, mušas iekšā, un jāgroza – var ņemt vai nevar ņemt. Tā bija mana izvēle par labu saviem darbiniekiem un arī sev."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti