Klāt pavasaris, un uz ielām arvien biežāk redzami riteņbraucēji un elektroskrejriteņu lietotāji. Līdz ar to mums visiem ir laiks atcerēties par drošību uz ceļa, tajā skaitā vadot elektroskrejriteņus, jo nereti tie "aizved" pie traumām, arī ļoti smagām.
"Bolt" vecākā skrejriteņu operāciju speciāliste Latvijā Gerda Kivleniece un "Tuul" skrejriteņu nomas vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš pauda, ka šovasar, visticamāk, cilvēki brauks ar skrejriteņiem vēl biežāk nekā iepriekšējos gados, īpaši Rīgā, kur plānoti lieli remontdarbi, kas ietekmēs gan sabiedriskā transporta kustību, gan radīs sastrēgumus.
"Arvien lielākai un lielākai daļai Rīgas iedzīvotāju skrejritenis kļūst nevis, kā sabiedrībā mēdz teikt, – izklaides līdzeklis, bet reāli kā transporta līdzeklis, kas ir alternatīva gan izmaksu ziņā, gan zaļās domāšanas ziņā, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B," vērtēja Ozoliņš.
Vienlaikus, līdz ko elektroskrejriteņi tiek izlikti uz ielām, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas speciālistiem rodas vairāk darba.
"Visbiežāk mēs varam redzēt vidēja smaguma vai vieglas traumas šiem vadītājiem. Tas viss, protams, ir atkarīgs no gadalaika, no apkārtējiem apstākļiem. Ļoti bieži ir ķermeņa augšdaļas traumas, saistībā tīri ar to, kāds parasti ir šo traumu gūšanas mehānisms. Respektīvi, mazie riteņi iesprūst kaut kur, kaut kas aizķeras pa vidu, un vadītājs lido ar ķermeņa augšpusi pa priekšu," skaidroja ārsts Uģis Mihelsons.
Vadot elektroskrejriteni, būtiska nozīme braucēju drošībai ir ķiverei.
"Ķivere pavisam noteikti pasargās no smagām galvas traumām, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, lai cilvēks nepaliktu pēc tam ar ilgstošām sekām savā dzīvē.
Tas ir arī lielākais ieteikums no mūsu puses tiem, kas vēlas izmantot šo transportlīdzekli – tas ir nepieciešams pavisam noteikti," piekrita Mihelsons.
Ārsts uzsvēra, ka viņa pieredze liecina – bieži slimnīcā elektroskrejriteņu vadītāji nonāk arī apreibinošu vielu ietekmē vai arī tāpēc, ka uz viena skrejriteņa braukuši divatā vai pat trijatā.
"Pats svarīgākais būtu tas, ka [esot apreibinošu vielu ietekmē], vadītājam palielinās reakcijas laiks. Ņemot vērā to, ka ar šo transportlīdzekli nepieciešams veikt straujus manevrus, lai izvairītos no šķēršļiem, reakcijas laikam palielinoties, paaugstinās risks. Reizē arī, protams, reibuma ietekmē tiek traucēta redze, līdzsvara sajūta. Viss tas kombinējas, un beigās tas rezultāts ir tāds, kāds ir," atzina Mihelsons.
"Bolt" pārstāve atklāja, ka uzņēmums Igaunijā jau izmēģinājis piektdienu un sestdienu vakaros ieviest reakcijas spēli aplikācijā, ko visiem braukt gribētājiem vajadzējis iziet, lai saņemtu atļauju izmantot elektroskrejriteni. Diemžēl tas nav nesis vēlamos rezultātus, tāpēc šī iecere cīņai ar skrejriteņu vadīšanu reibumā atlikta.
"Bet arī likums paredz to, ka to darīt nedrīkst. Šeit, tāpat kā daudzās citās lietās, runājot par drošību, mēs ar visiem operatoriem esam vienisprātis, ka esam tikai par aktīvāku policijas iesaisti un papildu skrejriteņu braucēju pārbaudēm, lai šis tiktu izskausts," uzsvēra Kivleniece.
Savukārt problēma, ka uz viena skrejriteņa pārvietojas vairāk nekā viens braucējs, tiek risināta jau veiksmīgāk. Skrejritenis piefiksē braucēja parametrus pirmajā veiktajā braucienā. Ja tas pēkšņi būtiski mainās, kas liek domāt, ka elektroskrejriteni izmanto vairāki cilvēki, braucējs saņem brīdinājumu vai pie atkārtota pārkāpuma tiek bloķēts viņa lietotāja konts. Vienlaikus arī šis risinājums vēl ir testa režīmā, bieži vien gadās kļūdas.
"Bet apkārtējiem ir iespēja bildēt, fiksēt šādu pārkāpumu, caur aplikāciju vienkārši atsūtot mums informāciju. Ja mēs zinām konkrētu ģeogrāfisko atrašanās vietu pēc GPS, mēs noskaidrojam lietotāju un mums ir iespēja izteikt brīdinājumu, slēgt viņa kontu. Mēs esam par to, lai šie pārkāpumi netiktu veikti," skaidroja Ozoliņš.
Tāpat gan Kivleniece, gan Ozoliņš uzsvēra, ka pie visiem nelaimes gadījumiem, kad elektroskrejriteņu vadītāju rīcības dēļ cieš gājēji vai citi satiksmes dalībnieki, bet no negadījuma vietas vainīgais aizbēg, ir noteikti jāziņo policijai.
"Tas pluss, kāds ir nomas skrejriteņiem salīdzinājumā ar privātajiem, ir tāds, ka, lai arī kāda bija tā situācija, visticamāk, vismaz skrejriteņa krāsu cilvēks ir paspējis pamanīt. Saņemot informācijas pieprasījumu no policijas, mēs, zinot tikai notikuma laiku un vietu, varam uzreiz atrast šo braucēju. Mēs visu redzam, viss ir piefiksēts," skaidroja Kivleniece.
