Strīds par māju
2006. gada 25. februārī Latviju pāršalca ziņas no Limbažu novada Svētciema par ugunsnelaimi, kurā daudzbērnu ģimene zaudēja visu savu iedzīvi. Toreiz ziņās vēstīts, ka ugunsgrēks izcēlies no īssavienojuma, ko radīja dators.
Mājās bijuši četri nepilngadīgi bērni, jaunākajam – tikai trīs gadi, un ģimenei bija nepieciešama sabiedrības palīdzība, lai atjaunotu īpašumu. Toreiz ar labdarības organizācijas "ziedot.lv" starpniecību tika saziedoti 6989 lati un 30 santīmi, lai varētu uzsākt jaunas mājas būvēšanu. Līgumu ar labdariem toreiz slēdza "Lapiņu" saimniece Sarmīte.
Kopš ugunsnelaimes ir pagājuši 15 gadi. Māja tiek apdzīvota, bet nav pabeigta un nodota ekspluatācijā. Turklāt ģimenē ir jau pieci bērni. Pēc ugunsnelaimes nākusi pasaulē Monta, kura šobrīd ir vienīgais nepilngadīgais bērns ģimenē.
Sarmīte Ķepiņa "4. studijai" pastāstīja: "Mēs dzīvojām vienā no istabiņām, un pirmos soļus desmit mēnešos viņa [Monta] veica šinī mājā un tālāk jau tika turpināts – gan istabas, gan starpsienas un arī otrajā stāvā un faktiski ir apdzīvojamas vasarā. Protams, ir viena istaba pilnībā izremontēta dēlam par dēla līdzekļiem. Augšā ir vēl viena istaba, kur jāievelk elektrība un droši var dzīvot. Arī pārējās visās istabās ir griesti, kur izlīmē tapetes un dzīvo."
Tomēr kopīga dzīvošana nesanāks, jo vecāki nolēmuši šķirties. Sarmīte uzskata, ka bijušais vīrs vēlas viņu un bērnus atstāt bešā un izraidīt no mājām, kuras faktiski uzbūvētas par sabiedrības saziedotiem līdzekļiem. Toreiz iegādātie būvmateriāli vēl joprojām glabājās īpašumā un māju drīzumā varētu arī pabeigt, taču patlaban notiek tiesvedība.
"Laulība ir izšķirta. (..) Strīds ir par kopdzīves laikā izpirkto zemi un arī par šo māju, kurai tika saziedots un piesaistīti "Ziedot.lv" līdzekļi, un arī daudzi līdzcilvēki, Salacgrīvas iedzīvotāji ziedoja naudiņu," stāstīja Ķepiņa.
Viņai radies neērts jautājums –
kāpēc šķiršanās gadījumā māja, kuras būvniecībai un visai ģimenei naudu ziedoja Latvijas iedzīvotāji, paliek tikai zemes īpašniekam? Vai tiešām viņai un bērniem nav nekādu tiesību?
Sieviete sacīja: "Ķepiņa kunga pēdējā prasībā bija – viņš neatzīst, ka māja un 2004. gadā izpirktā zeme ir kā kopīpašums (..). Viņš vēlas mūs izmest ārā bez dzīvesvietas ierādīšanas no savas puses un bez nekādas atlīdzības."
Savukārt "Lapiņu" saimnieks Uldis Ķepiņš raidījumam skaidroja, kā arī uzrādīja dokumentu, ka Salacgrīvas būvvalde 2020. gadā atzinusi, – būvi aizliegts izmantot, līdz tā nav nodota ekspluatācijā. Tātad dzīvot šeit nedrīkst. Sarmīte gan kopā ar nepilngadīgo Montu un dēlu Edgaru, kuram ir īpašas vajadzības, šajā ēkā dzīvojuši un saimniecību attīstījuši jau vairākus gadus.
"Te jaunbūve ir. Nepabeigts objekts. Jā, nepabeigts objekts, kurā ir griesti, ja. Jā. Būs policija. Ir skaidrs viss?" sacīja saimnieks.
Bet Sarmīte Ķepiņa norādīja: "Mums vēl joprojām nav neviena tiesas dokumenta, kas man šeit liegtu atrasties. Viņš ir kā saimnieks, bet tiesa vēl būs 27. aprīlī, kur arī likšu [priekšā] ziedotāju cilvēku saziedotos līdzekļus un materiālus un parādīšu, ka es nepiekrītu tam, ka mums šeit nekas nepieder un nepieder maniem bērniem. Es tam nepiekrītu, un nepiekrīt tam daudzi cilvēki, kurus es esmu satikusi gan darba vietā, gan kaimiņi; pat nevaru iedomāties to, ka laulības laikā būvēta māja, kur cilvēki, līdzcilvēki visi palīdzējuši, mums vairs nepieder."
Situācijas ķīlnieks bērns
Ķepiņu pāris, kas laulībā pavadījis teju 30 gadus, nekautrējas savas attiecības skaidrot augstos toņos ne tikai filmēšanas grupas, bet arī meitas Montas klātbūtnē. Pusaudze, kura, iespējams, ģimenes situācijas dēļ mācās attālināti un ikdienā nevar uzturēties kopā ar vienaudžiem, mierinājumu atradusi rūpēs par zirgiem.
"Viņa neizvēlējās iet pie psihologa, bet no sākuma es viņai maksāju zirgu treniņus divus gadus, un tad māsa un brāļi uzdāvināja vienu no zirgiem," sacīja Sarmīte.
Tagad Montai ir trīs zirgi. Vienu no tiem viņa iegādājusies pati.
Monta kopā ar mammu plāno doties uz Ogres novadu, bet jaunajā dzīvesvietā diemžēl visiem mājdzīvniekiem vietas nepietiks. Bērnam sāp sirds ne tikai par zirgu, kuru vecāku strīdu dēļ nāksies pārdot, bet arī tādēļ, ka ne mamma, ne tēvs nav gatavi viens otram piekāpties un šķiršanos risināt mierīgā ceļā.
Sarmīte Ķepiņa norādīja: "Es esmu vērsusies gan Limbažu novadā ar jaunas dzīvesvietas meklēšanu, bet tas mums nav izdevies, jo dzīvokļu šeit Salacgrīvas pašvaldībai nav. Meklējam jaunas mājas, jo mums ir zirdziņi, ir saimniecība, ir kaķi, suņi, un dzīvoklī, kur mana mammīte dzīvo Jumpravā, tas nebūtu iespējams."
Vai tiešām ģimenes māja, kas turklāt būvēta par sabiedrības ziedojumiem, var būt vienas personas, nevis kopīgs īpašums?
Sacīkstes princips
Zvērināts advokāts Kalvis Krūmiņš "4. studijai" norādīja: "Šeit ir strīds par nekustamo īpašumu, – viens laulātais uzskata, ka šis ir viņa atsevišķā īpašumā, savukārt otrs laulātais uzskata, ka kaut kādā daļā tā ir viņu kopīgā manta. Droši vien, ja tur kaut kāda daļa tam īpašumam ir pirkta klāt kopēji un ja arī tā māja ir būvēta par ziedojumiem, – gan jau būtu pamats uzskatīt, ka tur ir arī tomēr šī kopējā manta. Un tas, ka Zemesgrāmatā ir ierakstīts uz vienas personas vārda, nenozīmē, ka tā ir atsevišķa manta. Tas ir tāpat pierādāms jautājums. Ja par to ir strīds un ja par to nevar vienoties, tad tur ir darbs advokātiem un tiesai izvērtēt visus tos faktus."
Fakts, ka māja ir uzcelta par ziedotāju naudu, tiesā būtu jāņem vērā, uzsvēra jurists. Arī gadījumā, ja kāds no ģimenes locekļiem, iespējams, nolemtu labāk to nojaukt, nekā īpašumu dalīt ar bijušo sievu un paša bērniem, kā ne reizi strīdu karstumā ir izskanējis.
"Te var varbūt atzīmēt, ka tas, vai tā ir kopīga vai atsevišķa manta, civilprocesā vai šķiršanās procesā tas ir sacīkstes princips, un katra puse cenšas to savu taisnību pierādīt, un tiesa vai neviens no malas to nevar pierādīt, ja viņi paši neaiznesīs pierādījumus un nesniegs visus paskaidrojumus, visus dokumentus, visus pierādījumus. Tā ir pašu atbildība pierādīt, vai tā ir kopēja manta vai atsevišķa. Tas ir civilprocesa vai sacīkstes princips," norādīja advokāts.
Savukārt labdarības organizācija "ziedot.lv" no komentāriem šīs ģimenes lietā atteicās, piebilstot, ka ļoti retos gadījumos tiesas procesos tiek iesaistīta nauda, kuru sabiedrība no sirds ziedojusi nelaimē nonākušām ģimenēm.
