Vai tas ir normāli?

Attiecības ar citiem: vai cilvēciskās saites joprojām ir nozīmīgas?

Vai tas ir normāli?

Pirms uzstāšanās pārņem lampu drudzis: ko darīt un kā sev palīdzēt?

Šķiršanās: Kā cilvēki jūtas šādās situācijās un kā sadzīvot ar emocijām šādos brīžos

Psihoterapeite Aina Poiša: Reizēm šķiršanās ir labākais risinājums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Šķiršanās neizbēgami uzglūn visām attiecībām. Dažiem izdodas grūtības pārvarēt, ieguldot darbu un piedodot pāri darījumus, bet citi kāpj uz viena un tā paša grābekļa atkal un atkal. Ja šķiršanās un salabšana kļūst par regulāru praksi, attiecības nopietni jāizvērtē. "Reizēm šķiršanās ir labākais risinājums, nekā ņemties 30 gadu garumā un cerēt uz kaut ko – nezin ko," Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" vērtēja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Satikšanās lielākoties ir priecīgs notikums mūsu dzīvē, tomēr ne vienmēr mēs tikai tiekamies, dažreiz mēs mēdzam kādu pamest vai kāds pamet mūs. Šķiršanās aizved cilvēku uz vēl neatklātu teritoriju. Izjaukts tiek viss – rutīna, pienākumi, kārtība mājās, attiecības ar paplašināto ģimeni un pat draugiem. Tā rada neskaidrību par nākotni – kāda būs dzīve bez partnera, vai atradīsim kādu citu, vai paliksim vieni? 

Tur, kur ir satikšanās, uzglūn arī šķiršanās

"Tas ir neizbēgami, mums iet tam cauri, bet mēs ļoti naivi un reizēm pat lētticīgi ticam, ka mēs būsim izņēmums. Mums negribas pieņemt, ka tur, kur ir satikšanās, uzglūn šķiršanās. Reizēm mēs to beigu sākumu varbūt pat jūtam, bet izstumjam no sevis ārā, lai to nejustu, jo ir tā emocionālā drošība, ko dod attiecības.

Ir tikai dabiski, ka cilvēks cilvēku meklē, lai justos ne tikai finansiāli, ne tikai sociāli, bet arī emocionāli droši," vērtēja Poiša. 

Tajā brīdī, kad attiecības beidzas un emocionālā drošība sabrūk, nav viegli iemācīties uzticēties no jauna un pieņemt dabisko dzīves plūdumu, ka ikvienam ir nepieciešamas veselīgas attiecības. 

"Attiecības ir projekts. Tā ir vai nu kalnā kāpšana, vai garš Santjago ceļš, vai braukšana pa krāčainu upi, vienalga, bet tas ir tāds ceļojums, un tev nav neviens iedevis GPS, kas parādītu to maršrutu un dotu signālu – tur ir bīstamība. Rets gadījums ir, strādājot ar pāriem, kad cilvēki sajūt grūtības, bet viņi ir izglītoti, viņi par to ir daudz interesējušies, viņi ir daudz strādājuši ar sevi, un viņi nenonāk līdz šķiršanās procesam, jo saka – mums ir grūtības, mums vajag kādu neitrālu cilvēku, kas palīdz ieraudzīt un apskatīt to grūtību, un atrast tīklu, kā no tās upes to šķērsli izņemt ārā, lai tā laiva atkal plūst uz priekšu," skaidroja Poiša. 

Cirkulārā dzīvošana jeb drāmas pilnas attiecības

Turklāt bieži vien ir situācijas, kad attiecībās ar vienu cilvēku šķiršanās jāpiedzīvo vairākkārt. Pāri bieži stāsta – mēs mēģinājām būt kopā, tad izšķīrāmies, tad atkal sapratām, ka viens bez otra nevaram un atkal sagājām kopā līdz nākamajam sprādzienam. Ierasti tās ir atkarīgas un drāmas pilnas attiecības. 

"Tā ir cirkulārā dzīvošana, kad mēs pa cikliem dzīvojam. Mēs esam kopā, bet paliek pārāk daudz, un tas smacē, tas izraisa sirreālās bailes, ka es varu pazaudēties otrā cilvēkā, un tiek sperts solis atpakaļ. Vienā brīdī tu esi mazliet eiforijas fāzē, tu notici attiecībām, bet programma jau ir sākusi strādāt, un tas ir īslaicīgi, drīz seko nogruvums.

Šāda svārstība ir pati mokošākā, kas agrāk vai vēlāk izsmeļ pacietību, izsmeļ naivo cerību, ka tas ir īstais cilvēks," atzina Poiša. 

Vienlaikus pieņemt šo realitāti ne katram izdodas ar pirmo, piekto vai pat desmito reizi, jo cerības un vēlme atrast emocionālo drošību ir pārāk liela. Ir vajadzīgs liels spēks, lai aizietu no ilgstošām neveselīgām attiecībām. 

Pārsvarā šķiršanās ir vienpersonisks lēmums

"Ir kaut kāds izdzīvošanas instinkts, kad jūtam, ka emocionāli mirstam. Tas palīdz atsperties un sajust sevī spēku, ko neesi līdz šim pazinis, ka tu vari piecelties un pieņemt lēmumu. Pieņemt lēmumu arī vienpersoniski. Reizēm šķiršanās ir labākais risinājums, nekā ņemties 30 gadu garumā un cerēt uz kaut ko – nezin ko.

Pārsvarā tas ir vienpersonisks lēmums, kad vienam cilvēkam pietiek, un viņš sajūt spēku būt pats sev svarīgs jeb būt empātisks un līdzjūtīgs pret sevi," norādīja Poiša. 

Attiecības pēc šķiršanās veidojas veiksmīgas tikai tad, ja tajās abi cilvēki iegulda vienlīdzīgi un strādā kā komanda – abi atzīst, ka ir pieļāvuši kļūdas, saprot savus pāri darījumus un pieņem tos bez vainīgā meklēšanas. Skaidrs, ka attiecībās, kurās šķiršanās notiek atkal un atkal, tā nenotiek. 

"Vienmēr ir tas jautājums – vai cilvēkiem pietiek spēka vakardienu aizšķirt prom? Bieži vien atbilde ir – jā, bet dzīvē tas tā nenotiek. Pāris mēģina dot to otro iespēju, sākumā atkal ir eiforija un prieks, bet ļoti ātri ikdienas rutīna atvelk atkal atpakaļ. Sevišķi, ja sākas atmiņu vakari vai atmiņu brokastis – bet tu atceries, kas bija pirms pieciem gadiem, kā tu man nodarīji pāri, kā tu pateici šo un šito? Sveiki! Visas zivis tad ir ar vēderiem gaisā tajā dīķī," vērtēja Poiša.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti