Nelielajā labdarības veikaliņā Spīķeru ielā bezmaksas apģērbu ik dienas saņem Ukrainas bēgļi. Kā brīvprātīgais tajā strādā arī Jānis Jēgers. Viņš lūdza raidījuma palīdzību, jo vairs neesot izturama visatļautība no Rīgas Celtniecības koledžas jauniešu puses. Par spīti nemitīgiem aizrādījumiem viņi veikala pagalmu izvēlējušies par savu smēķēšanas vietu. "4. studija" pārliecinājās, ka cigarešu izsmēķi ir visur, un kastes, kas paredzētas augiem un košumkrūmiem, pārvērtušās par milzīgiem pelnu traukiem.
Jānis atklāja – kaut arī smēķētāji neesot agresīvi, bijuši gadījumi, kad, ieraugot baru, kuram nevar paiet garām, cilvēki nobīstas. Veikaliņā strādājošajiem apnicis, ka katrā starpbrīdī no koledžas "izbirst" vairāki desmiti smēķētāju. Arī filmēšanas brīdī pie veikala durvīm pulcējās jaunieši, un televīzijas klātbūtne viņus nemulsināja. Uzrunātie jaunieši skaidroja, ka skolas teritorijā pīpēt nedrīkst, citur neesot kur, tāpēc viņi nākot uz šejieni.
Rīgas Celtniecības koledžas direktors Normunds Grinbergs raidījumam atzina, ka problēma ir zināma.
200 līdz 300 jauniešu starpbrīžos dodas smēķēt ielas pretējā pusē. Jauniešiem tiekot izskaidroti noteikumi, kas jāievēro koledžā, un, kā jebkurā izglītības iestādē, pīpēt un lietot alkoholu te nedrīkst.
"Es pats arī skaidroju jauniešiem, ka ir noteikumi un mums ir vienošanās, ka mēs šeit mācāmies konkrētu laiku un atbilstoši šiem noteikumiem," uzsvēra Grinbergs. "Ārpus koledžas, ko dara jaunieši, to mēs nevaram ietekmēt. Mūsu galvenais uzdevums ir panākt to, lai šie noteikumi tiek ievēroti izglītības iestādes telpās."
Kaut gan mācībspēki lieliski zina, ka jaunieši, kuri nav sasnieguši pilngadību vai ir tikko iekāpuši pieaugušo dzīvē, dodas smēķēt ārā, kā šo problēmu risināt un kā novērst diskomfortu, kas smēķētāju dēļ rodas citiem, skolas direktors nezina.
"Mans priekšlikums ir vairāk runāt publiski, publiskā vidē par to, ka smēķēšana jauniešu vidū ir smaga problēma, ļoti kaitīga problēma, un apelēt pie jauniešu pašapziņas, pie viņu vecākiem, ka to nevajadzētu darīt," ieteica Grinbergs.
Pakratīšana ar pirkstu līdz šim nav bijusi efektīva, tāpēc veikala darbinieki regulāri vēršas pēc palīdzības pašvaldības policijā. Tiesa gan, kamēr likumsargi atbrauc, smēķētājiem starpbrīdis jau ir beidzies. Tāpēc šī apkaime ir iekļauta regulārajā patrulēšanas maršrutā un vairākas personas par smēķēšanu neatļautā vietā ir arī sodītas.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis norādīja, ka par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpšanu likums jau pāris gadus paredz sodu līdz pat 100 eiro, un "tas nav patīkams soda apmērs".
"Līdz ar to mēs varam reāli ietekmēt šos pārkāpējus, jo agrāk, pirms pāris gadiem, tā situācija bija tāda, ka sods bija līdz kaut kādiem aptuveni 10 eiro. Tad tas sods bija tāds, ka tas pārkāpējs negrib īsti šos noteikumus ievērot, jo sods viņam izmaksā tik, cik divas trīs cigarešu paciņas. Līdz ar to viņam nospļauties uz pārējās sabiedrības interesēm," sacīja Sadovskis.
Celtniecības koledžā skaidroja, ka viens no situācijas risinājumiem varētu būt gaidāms nākotnē, kad tiks mainīta mācību iestādes galvenās ieejas vieta. To plānots pārvietot uz Zinātņu akadēmijas pusi. Tad jaunieši smēķēs ēkas otrā pusē un netraucēs veikala apmeklētājus. Pagaidām gan šai reorganizācijai nav atrasts finansējums.
