Kā labāk dzīvot

"Vislatvijas elektro talka": nodod bez maksas nevajadzīgo elektrotehniku

Kā labāk dzīvot

Arī digitālā satura radītājiem jāuzrunā sava auditorija pareizā latviešu valodā

Aptauja: Latvijā cilvēkiem ir zemākais pašsajūtas vertējums Baltijas valstīs

«Latvieši ir impulsus ļoti apslāpējoša nācija.» Speciālistu ieteikumi omas uzlabošanai

Lai uzlabotu pašsajūtu un noskaņojumu, svarīgi ikdienā mērķtiecīgi ievērot režīmu – regulāri kustēties, pietiekami daudz gulēt un sekot līdzi uztura paradumiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica ārsts psihoterapeits Andris Jansons, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un veselīgas ēšanas eksperte, sertificētā uztura speciāliste Olga Ļubina.

ĪSUMĀ:

  • Vadoties pēc Gerta Hofstedes kulturālo dimensiju teorijas, Latvija ir impulsus ļoti apslāpējoša valsts.
  • Speciālisti novērojuši, ka cilvēki ir ieinteresēti savu garastāvokli uzlabot ar dažādām aktivitātēm, tomēr ne vienmēr tās ir veselīgas.
  • Speciālisti pašsajūtas uzlabošanai iesaka izstrādāt ikdienas un miega režīmu, kā arī ieviest uztura dienasgrāmatu.
  • Nevajag uzstādīt pārāk lielus mērķus, lai nesekotu vilšanās un sevis šaustīšana.
  • Ar depresiju saistāms omega-3 taukskābju iztrūkums organismā, tāpēc svarīgi uzņemt labos taukus.

Pandēmija, karš kaimiņos un ekonomiskā situācija valstī atstāj būtiskas sekas uz cilvēku noskaņojumu un pašsajūtu. Vienlaikus jāsaprot, ka stress būs vienmēr, no tā pilnībā izvairīties nav iespējams, tāpēc svarīgi, kādā veidā cilvēks tiek ar to galā. 

"Ir tāda Gerta Hofstedes kulturālo dimensiju teorija, un šajā teorijā pēc kāda laika, kad tā jau pastāvēja, pievienoja sesto dimensiju. Šī sestā dimensija ir indulgence – kādā veidā un cik lielā mērā nācija vai kultūra apslāpē savus impulsus. 

Viņi, pētot Latviju, nonāca pie secinājuma, ka latvieši un Latvija ir impulsus ļoti apslāpējoša valsts, nācija, kultūra, un izrādās, ka šādai kultūrai ir tendence uz cinismu un pesimismu," stāstīja psihoterapeits Jansons. 

Arī Bovtramoviča atzina, ka ikdienas darbā saskaras ar cilvēkiem, kas ir depresīvi, nav apmierināti ar savu dzīvi, un uz to reaģē arī viņu ķermenis – cilvēkiem sāp mugura, sāp galva, ir vispārējs vājums.

"Mani kā speciālisti priecē tas, ka cilvēki tiešām meklē palīdzību, mēģina risināt problēmas, un viņi mēģina iesaistīties kādās sporta aktivitātēs, dejās, piemēram, zumbā. Es pati tur esmu bijusi un redzējusi, cik daudz cilvēku uz to nāk, ka viņi grib kaut kā celt savu garastāvokli. Kopumā mani priecē, ka cilvēki mēģina kaut ko darīt, lai labotu situāciju," vērtēja Bovtramoviča. 

Garastāvokli ietekmē kā laikapstākļi, tā arī ēdiens un miegs

Vienlaikus joprojām jūtamas pandēmijas sekas, atzina fizioterapeite. Cilvēki ir pieraduši vairāk sēdēt mājās, mazāk apmeklēt pasākumus un retāk kopīgi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tas joprojām ietekmē sabiedrības psihisko veselību. Bovtramoviča novērojusi, ka viņas pacientus ļoti ietekmē arī laikapstākļi – cilvēki aktīvāki un pozitīvāki kļūst saulainā laikā, pavasarī un vasarā. 

Tikmēr uztura speciāliste Ļubina piebilda, ka savu garastāvokli cilvēki cenšas uzlabot arī ar ēšanas paradumiem, kas ne vienmēr ir veselīgi. 

"Tas, ka cilvēki jūtas salīdzinoši satraukti un nomākti, ir saistīts ar to, ka mums tiešām ir lielāka tieksme apēst kādu našķi vai gardumu, lai savu garastāvokli uzlabotu. Tajā pašā laikā saprotam, ka ar šādu biežu našķēšanos mēs tieši otrādi – bieži vien savu garastāvokli padarām sliktāku, jo tā ir tikai dažu minūšu prieka sajūta. Savukārt tad, kad glikozes līmenis asinīs krītas, mēs atkal nedaudz izjūtam nomāktību," skaidroja Ļubina.

Tāpat viņa uzsvēra, ka cilvēka noskaņojumu ietekmē ne tikai fiziskās aktivitātes un uzturs, bet arī spēja atpūsties. 

"Es domāju, ka viena no lietām, kas nav līdz galam novērtēta, ir miegs un miega kvalitāte. Ja cilvēki ir neizgulējušies, ja cilvēkiem ir miega bads, tad arī ir lielāka tieksme uz dažādiem gardumiem un našķiem, un lielāks stresa līmenis – kortizola, stresa hormonu līmenis asinīs. Tādējādi arī cilvēku labsajūta nav tik laba, kā varētu sagaidīt," norādīja Ļubina. 

"Ļoti svarīgi ir saprast, kāds ir tavs miegs, kā tu guli. Miegs ir vienīgais līdzeklis, kā cilvēks dabiskā veidā atjaunojas," piekrita Jansons.

Atslēgas vārds ir "režīms"

Psihoterapeits uzsvēra, ka pašsajūtas uzlabošanai svarīgi ir izstrādāt sev piemērotu ikdienas un miega režīmu. 

"Režīms ir atslēgas vārds. Pat es esmu nonācis pie tā, ka es skaidri un gaiši zinu, ka es gribu savas septiņas ar pusi stundas gulēt, un es pat cenšos mērīt sava miega dziļās fāzes ilgumu. Ja šī dziļā miega nav, es jūtos sliktāk, ja dziļais miegs ir – jūtos labāk. Tātad režīms un mērķtiecība – tas ir mans ieteikums," norādīja Jansons. 

Tas pats attiecas arī uz fiziskām aktivitātēm – arī to ieviešana ikdienā prasa mērķtiecīgu laika plānošanu. Var sākt pat ar 10 minūtēm dienā – no rīta padejot, paskriet, pavingrot. 

"Pirmkārt, cilvēkam ir jāsarunā ar sevi, ka man to vajag, ka es gribu darīt kaut ko sevis labā. Ļoti laba lieta ir režīms un pieturēšanās pie tā. Varbūt sākt ar to, ka paņemt kaut kādu blociņu un sarakstīt savu dienas kārtību, lai sevi motivētu kaut ko darīt. Teiksim, sākt no rīta ar parastu, vieglu vingrošanu vai pastaigu, vai skriešanu. Izvēlēties to, ko pašam patīk darīt, atrast sev piemērotāko aktivitāti un ar to sākt," ieteica Bovtramoviča. 

Dažreiz cilvēku ļoti labi motivēt var arī konsultācija pie speciālista, kurš pastāstīs, kā un ko vislabāk darīt, kā fiziskās aktivitātes ieviest savā ikdienā. Svarīgi neuzstādīt uzreiz milzīgus mērķus, bet sākt ar maziem solīšiem. 

"Nevajag uzreiz ķerties pie tādiem lieliem mērķiem, jo tad ātri var būt tā, ka cilvēks nevar to sasniegt un ir nelaimīgs par to. Bija liela vēlme kaut ko dabūt, bet pēkšņi tā nav. Tas var atkal aiziet uz regresu – labāk tad es nedarīšu neko. Ja dara pa maziem solīšiem, cilvēks saprot, ka iet uz to mērķi lēni, bet precīzi, un nesastapsies ar nelaimes sajūtu, kad netiek sasniegts tas, kas gribēts," skaidroja Bovtramoviča. 

Uztura dienasgrāmata – labs veids, kā apzināt uzņemtās uzturvielas

Arī ēšanas ieradumus speciālisti ieteica mainīt pakāpeniski, izvirzot reālistiskus un sasniedzamus mērķus. Tos sasniedzot, cilvēki kļūst priecīgāki par paveikto un izjūt motivāciju turpināt, nevis iegrimst sevis vainošanā. 

"Līdzīgi kā mēs varētu pierakstīt mūsu dienas režīmu, tāpat mēs varētu veikt pierakstus uztura dienasgrāmatā – pierakstīt visu, ko esam ēduši visas dienas garumā. Cilvēki, kuriem liekas, ka viņi neko neēd, parasti pēc šo pierakstu veikšanas saprot, ka viņi ēd no rīta līdz vēlam vakaram, tikai ar mazām pauzītēm, bet cilvēkiem, kuriem šķiet, ka viņi ēd ļoti daudz, izrādās ir tieši otrādi – ir divas trīs ēdienreizes, un varbūt kaut kas tiek nepietiekamā daudzumā uzņemts," ieteica Ļubina. 

Pierakstu veikšanas un analīzes procesā bieži atklājas, ka ikdienā, piemēram, tiek dzerts pārāk maz ūdens. Tad cilvēks var pie tā piestrādāt – katru dienu izdzert papildus divas glāzes ūdens. Tāpat pierakstos nereti atklājas pārāk biežas uzkodu pauzes vai nepietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā. 

"Vēl viena lieta, par ko noteikti vajadzētu atcerēties, ir tauki.

Bieži cilvēkiem liekas, ka mēs tos taukus ēdam par daudz, un tā tas arī daļēji ir, bet mēs pārsvarā ēdam  sliktos taukus, tos piesātinātos, kas pārsvarā nāk no dzīvnieku valsts produktiem, bet tādus taukus, kas nāk no augu valsts un zivīm, mēs uzņemam ļoti maz.

Ar to saistās arī mūsu labsajūta, jo īstenībā, ja mums ir omega-3 taukskābju deficīts organismā, tam ir sasaiste ar depresīvu noskaņojumu un depresiju kā tādu. Mans priekšlikums būtu cilvēkiem pievērst uzmanību tam, vai šīs labās taukskābes tiek uzņemtas uzturā – ēdam vairāk riekstu, sēklu, lietojam uzturā olīveļļu un zivis," ieteica uztura speciāliste. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti