DAŽI KNIFI:
- Kafijai vēlams būt svaigi grauzdētai – datumu var redzēt uz iepakojuma.
- Nevajag pirkt lielus daudzumus, bet biežāk un svaigu.
- Svarīgs arī kafijas malums. Espreso automātam vajag smalkāka maluma, krūzītē aplejamai – rupjāka.
- Jo rupjāk samalta, jo vajag ilgāku kontaktu ar karstu ūdeni.
- Labas kafijas pagatavošanai mājās nepieciešams arī verdošs, 96–98 grādus karsts ūdens.
- Pienu pievieno pēc kafijas ievilkšanās, drīkst izmantot gan aukstu, gan siltu pienu.
- Ja mājās ir kafijas automāts, svarīgi izmantot papīra filtrus, jo tie dod vistīrāko garšu.
Labāk svaigas pupiņas
Kafijas grauzdējuma svaigums ir izšķirošais faktors, lai kafija būtu tiešām intensīvas garšas un smaržas, taču svarīga arī pašas kafijas izvēle.
Vietējais grauzdētājs ierasti garantē, ka kafija nav atvesta no otras pasaules malas caur milzīgām noliktavām. "Pirmās 30 dienas pēc kafijas grauzdēšanas ir labākais laiks, kad kafiju baudīt, bet ir arī kafija, kurai kvalitāte saglabājas ilgstoši, kas arī pēc sešiem mēnešiem garšo nevainojami, bet, ja pati kafija nav labas kvalitātes, arī svaigs grauzdējums nebūs tik garšīgs un ne tik ilgi uzglabāsies," skaidroja Petkēvičs.
To, kad kafija ir grauzdēta, ierasti ražotāji uzraksta uz kafijas iepakojuma. Svarīgi kafiju neiegādāties milzīgos daudzumos, bet tikai tik, cik nepieciešams, lai kafija, ilgstoši uzglabāta, nezaudē savas garšas īpašības.
"Latvietim, es domāju, vidēji vajag aptuveni 250 gramu paku uz vienu, divām nedēļām. Reizi divās nedēļās nopērc svaigu kafiju un baudi to," ieteica Petkēvičs.
"Ja mēs nopērkam 250 gramus divās nedēļās, mums ir iespēja pagaršot, pamēģināt un varbūt pēc divām nedēļām pamēģināt kaut ko jaunu, un tādā veidā īstenībā atrast to, kas mums garšo. Varbūt mums garšo kafija no Brazīlijas, varbūt no Kolumbijas, varbūt mums garšo pavisam kaut kas cits. Var pamēģināt arī dažādus grauzdējumus," piekrita Podiņš.
Svarīgs arī malums
Vēl svarīgs kafijas kvalitātes faktors ir kafijas pupiņu malums, taču tā izvēli ietekmē veids, kā kafiju gatavojam mājās. Lai pagatavotu kafiju espreso automātā, jāizmanto daudz smalkāka maluma kafija, nekā vienkārši aplejot to krūzītē.
"Runājot par malumu, tas, man liekas, ir ļoti svarīgs. Īpaši, ja pērk kafiju, par kuru zini, no kurienes tā nāk un no kādiem audzētājiem, vai tā ir grauzdēta līdz kādai noteiktai pakāpei. Bet [garša] ir ļoti atkarīga arī no veida, kā mājās pagatavo kafiju, jo būs liela atšķirība, vai taisām kafiju ar espreso automātu vai kādu citu pilnībā automatizētu ierīci, vai taisām vienkārši melnu kafiju, ko aplejam krūzītē vai nospiežam kannā ar filtru. Tā mēs varam ietekmēt to, kā kafija garšos," atzina Podiņš.
"Jo kafija ir rupjāk samalta, jo tai nepieciešams ilgāks kontakts ar karstu ūdeni, lai no tās šķīdinātu taukvielas un eļļas, kas atbild par kafijas smaržu un garšu.
Jo malums ir smalkāks, jo šis process jeb ekstrakcija notiek ātrāk un straujāk. Aplejamā kafija jeb čupiņkafija, ko ieber krūzē un aplej ar ūdeni, ir vēlama rupjākas struktūras. Tad kafija lēnām ekstraktējas un aptuveni trīs četru minūšu laikā visas garšas nonāk karstajā ūdenī," piekrita Petkēvičs.
Ideālā variantā var iegādāties kafijas dzirnaviņas un malt kafiju mājās – tad iespējams eksperimentēt ar maluma rupjumu un atrast tādu, kas pašam garšo vislabāk.
Vajag verdošu ūdeni
Labas kafijas pagatavošanai mājās nepieciešams arī augstas temperatūras ūdens.
"Ja gatavo kafiju tādā metodē, kā Latvijas mājsaimniecībās ir vispopulārāk – čupiņkafiju jeb aplejamo kafiju, vai kādā franču preskannā, vajag uzvārīt tīru ūdeni, lai tas vārās, un tad ar tādu verdošu (96–98 grādi pēc Celsija) aplej kafiju. Ūdenim ir nepieciešama ļoti augsta temperatūra, lai tas šķīdinātu eļļas ārā no kafijas," uzsvēra Petkēvičs.
Pat mazliet padzisušu ūdeni kafijas gatavošanai noteikti nevajag izmantot, jo tad tā tiks daļēji pagatavota un nesasniegs pilnīgu garšu. Savukārt pienu kafijai pievieno vēlāk, kad tā jau ievilkusies. Piena temperatūra nav būtiska, var izmantot arī aukstu, lai atdzesētu ievilkušos kafiju.
Ja mājās ir kafijas automāts, svarīgi izmantot papīra filtrus, jo tie dod vistīrāko garšu.
"Jāskatās pēc fakta, kāds ir inventārs. Metāla sietiņš, iespējams, varbūt nav ar tik tīru caurlaidību, kā tas ir papīra filtriem," vērtēja Petkēvičs.
"Papīra filtri tiešām aiztur pašas mazākās kafijas graudiņu daļiņas un arī lielu daļu eļļu, kas ir kafijā. Tīri pēc garšas dod vispatīkamāko un baudāmāko pieredzi," piekrita Podiņš.
