Kā labāk dzīvot

Bīstamā azartspēļu atkarība

Kā labāk dzīvot

Pieci soļi kā atpazīt viltus ziņas. Medijpratības jautājumi senioriem

Laiks sēt un stādīt! Pagaidām gan kastītes uz palodzes

Veiksmīgas sēšanas noslēpumi. Iesaka dārznieces

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Sēšana jāsāk ar to, ka augsne kārtīgi jāsalej, tad jāpieblietē, un tikai tad jāsēj. Pēc tam vairs nelaista, tikai viegli rasina, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. 

Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne paskaidroja, ka augsni nevajadzētu laistīt pēc sēšanas, jo tad sēkliņas var mainīt atrašanās vietu.

Tāpat jāpadomā par zemes daudzumu, ko kaisa uz sēkliņām. “Galvenais neaizmirst, ka mēs neaprokam tās sēkliņas – mēs minimāli uzkaisām virsū plānu kūdras slānīti. Kūdru noteikti smalko vajag,” uzsvēra Rožukalne un atgādināja, ka augsni vajag svaigu, nedrīkst izmantot to, kas puķupodā palikusi pāri no kāda telpauga.

Jāatceras, ka iesētajām sēkliņām sākotnēji nepieciešams siltums, bet gaisma – tikai pēc izdīgšanas. 

“Ja es kaut ko sēju, arī februārī nelieku uzreiz uz palodzes – es nolieku uz siltās grīdas. Kad iesēj sēkliņu, tai gaisma nav vajadzīga, vajadzīgs siltums.

Kad sēkliņa ir uzdīgusi, es samazinu siltumu un uzlieku uz palodzes, jo tur atkal gaismu vajag,” viņa skaidroja. 

“Lai veicinātu dīgšanu, ir visādi bioloģiski preparāti, ko varam ierušināt augsnē, apliet. Piemēram, jūras aļģu ekstrakti, vitamīni, ar ko mēs varam veicināt sēklu dīgšanu,” dārzkope ieteica. 

Dārzkopes norādīja, ka sēšanas darbi jāsāk ar to, ka augsne kārtīgi jāsalej, tad jāpieblietē un tikai tad jāsēj pašas sēklas. 

Februārī podiņos uz logu palodzēm laiks sēt augus ar garu veģetācijas periodu, kas vēlāk pārceļos uz siltumnīcām un dārza dobēm. 

“Vajag pārcilāt visas sēklu paciņas, kas iekrātas, un jāsāk plānot dārza darbi, pavasarī laiks iet daudz ātrāk, tad nebūs laika.

Kaut ko jau jāsāk iesēt, piemēram, tās puķītes, kurām ir garš augšanas laiks, garš veģetācijas periods, tās ir neļķes, petūnijas, leduspuķes,” stāstīja Rožukalne. 

“Lēnā garā sākam sēt kaut ko no dārzeņiem, pētersīļus var iesēt, paši savām vajadzībām var iesēt kressalātiņus,” viņa piebilda, bet ieteica ar šiem augiem kādu nedēļu labāk vēl pagaidīt, jo saules pašlaik ir par maz.

Dārzniece Kaminska uzskata, ka nevajadzētu steigties arī ar papriku: “Es papriku sēju marta sākumā un paspēju, jo apgaismojums ir ļoti svarīgs, un tādas palodzes sēšanas, es uzskatu, ka nevajag sasteigt, it sevišķi, ja nav apkurināmas siltumnīcas”. 

Ja tomēr gribas sākt sēšanu jau tagad, te var lasīt, kā augiem palīdzēt izvairīties no izstīdzēšanas.

Paralēli sēšanas darbiem ir arī jāuzpasē augļu dārzs no meža zvēriem. Tāpat jāskatās, vai nav jānopurina košumkrūmi no smagā sniega. Savukārt sniegu ir derīgi samest siltumnīcā, ja tas vēl nav izdarīts. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti