Viens no veidiem, kā dzīvot videi draudzīgāk un vienlaikus ilgtermiņā ietaupīt līdzekļus, mazinot apkures izmaksas, ir logu nomaiņa pret jauniem.
“Visi jaunākie logi būs ar lielākām siltumizolācijas īpašībām. Ja ir iespēja, tad vajadzētu nomainīt logus uz jaunajiem,” norādīja “Elektrum” Energoefektivitātes centra speciālists Toms Lācis.
Iegādājoties jaunus logus, jāpievērš uzmanība gan pakešu skaitam, gan siltuma caurlaidības koeficientam, kas tiek apzīmēts ar burtiem UW. Logi tiek sertificēti un vērtēti pēc kopīgiem tehniskiem parametriem, tādējādi tos savā starpā ir iespējams salīdzināt.
“Viens no rādītājiem gan pašam loga rāmim, gan stiklojumam ir siltumcaurlaidības koeficients jeb UW. Jo mazāks šis rādītājs, jo logs no siltumnoturības viedokļa ir labāks,” skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes docents Dzintars Jaunzems.
“Koeficients attiecas gan uz rāmi, gan uz stiklu. Rāmim un stiklam vērtības var būt dažādas, tāpēc loga kopējais koeficients tiek rēķināts no abām,” stāstīja “Elektrum” pārstāvis Lācis.
Izvēlēties logus ar plastmasas, koka vai metāla rāmjiem ir gaumes un rocības jautājums. Tomēr jāņem vērā, ka kvalitatīvi plastmasas logi nebūt nav slikts risinājums. Eksperti iesaka netaupīt uz logu maiņu un neizvēlēties pašu lētāko piedāvājumu.
“Logs ir lieta, ko nemainām katru gadu. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums uz vairākiem desmitiem gadu,” atgādināja Lācis.
Liela nozīme būs arī logu montāžas kvalitātei. Ar montāžas putām ielikti logi nebūs efektīvs risinājums.
“Logu nomaiņa dod iespēju tērēt mazāk enerģiju, bet jāatceras, ka mājas konstrukcijas nesastāv tikai no logiem. Ir durvis, ir fasādes daļa, gala sienas. Logs ir tikai 15-20% no visas virsmas,” uzsvēra Jaunzems.
Lai ilgtermiņā dzīvotu ar mazākiem rēķiniem un videi draudzīgāk, ir vērts apsvērt arī iespēju siltināt visu ēku.