Tūjas tavā dārzā soli pa solim. Saprotami arī iesācējam

Pavasarī stādu tirgotāji dārzkopjus mēdz vilināt ar pievilcīgām atlaidēm tūjām. Pavasaris patiesi ir piemērots laiks tūju stādīšanai, taču būtiski ir izvēlēties kvalitatīvus stādus – ja veikalā tie bijuši iekaltēti, nekas labs nesanāks, LSM.lv norādīja dārzkope Maruta Kaminska. Kad atrasti labi stādi, tikpat svarīgi ir kārtīgi sagatavot augsni un pienācīgi to laistīt, īpaši pirmajā gadā.

PIECI SOĻI

  1. Atrodi labus stādus
  2. Izraugies pareizo attālumu starp stādiem
  3. Pienācīgi sagatavo augsni
  4. Mēslo tik, cik vajag
  5. Bagātīgi laisti

1. Atrodi labus stādus

Ja cilvēks nolēmis papildināt savu dārzu ar tūjām, tad parasti vēlas tādas, kas nav cimperlīgas un ātri aug. Šādam mērķim vispiemērotākā būs 'Brabant' šķirne. “Bet jārēķinās, ka tās aug lielas un kuplas visos virzienos un būs regulāri jāgriež. Tās nav kā 'Smaragd'”, 'Bothii' vai 'Columna',  kurām jāapgriež tikai gali un nedaudz sāni. Te būs jāgriež vismaz reizi gadā uz visām pusēm,” uzsvēra Kaminska.

Dārzkope atzina, ka novērtēt stādu kvalitāti nav vienkārši, jo skujkoki uzreiz neparāda, ka tie bijuši iekaltēti – tie nokalst pamazām:

“Ja lapkoks uzreiz nolaiž lapas, tad skujkoks varbūt tikai pēc mēneša parāda, ka bijis iekaltis.”

Ja tirdzniecības vietā augam redzamas dzeltenas galotnes, tas jau ir aizdomīgi. “Skuju tonim vajadzētu būt sulīgi zaļam. Ja tūja ir iekaltusi un kļūst dzeltena, tas nozīmē, ka augs iet bojā,” atzina Kaminska.

Savukārt sauss pods ne vienmēr ir rādītājs: “Iespējams, no rīta augs bija saliets un līdz vakaram jau ir nožuvis.”

Vēl viens kvalitātes rādītājs ir saknes – ja vien tas ir iespējams, tūju der izcelt ārā no poda un novērtēt sakņu sistēmu, kas norādīs uz stāda stāvokli: “Gaišās baltās saknītes liecina, ka stāds būs dzīvotspējīgs.”

Izvēlēties jau paaugušos vai mazākus stādus? Tas atkarīgs no rocības un pacietības. Lielāki stādi būs dārgāki un ātrāk veidos dzīvžogu, ja tāds ir mērķis, savukārt mazāki – labāk ieaugsies.

2. Izraugies pareizo attālumu starp stādiem!

Viena no tipiskām tūju stādīšanas kļūdām ir pārāk mazs attālums starp stādiem. “Cilvēki bieži negrib gaidīt, kamēr tās aizaugs, tāpēc stāda ciešāk. Bet tā noteikti nevajadzētu darīt, jo tad tūjām ir par blīvu un sāk rasties dažādas slimības, puves,” paskaidroja dārzkope.

'Brabant' tūjas vajadzētu stādīt ik pa metram, savukārt 'Smaragd' vai 'Columna' starpā jāatstāj vismaz 70 centimetru, derēs arī 80–90.

Ja tūjas paredzēts stādīt blakus žogam, jāpiedomā arī par attālumu no tā.

Piemēram, ja žogs atdala divus īpašumus un kaimiņš ir ar mieru tūjas griezt no savas puses, tad var stādīt tuvāk. Savukārt, ja kaimiņš griešanā nav ieinteresēts, jāstāda gana tālu, lai no savas teritorijas varētu piekļūt tūjām arī žoga pusē, – īpaši tad, ja grib veidot vairākus metrus augstu dzīvžogu.

Par zināmu atstatumu noteikti jāpadomā arī tad, ja aiz sētas uzreiz ir iela – nevajadzētu tūjas iestādīt līdz ar žogu. Jāatstāj atstarpe no žoga, lai skujeņus varētu apgriezt arī sētas pusē. Kaminska ieteica tūjas stādīt vismaz metru no žoga. Jāatceras, ka tūjas aug visos virzienos, ne tikai uz augšu, un tās ir jāgriež proporcionāli no visām pusēm.

3. Pienācīgi sagatavo augsni

Viens no glītu tūju priekšnosacījumiem ir kārtīgi sagatavota augsne – to vienmēr der ielabot ar kūdras substrātu. “Aptuvenā melnzemes un substrāta proporcija varētu būt pusi uz pusi, taču jāizvērtē augsnes stāvoklis. Nav vienas receptes visiem,” paskaidroja dārzkope.

Tūju stādīšanai var sagatavot gan vienotu tranšeju, gan rakt atsevišķu bedri katram stādam.

“Ja ir auglīga zeme, tad var rakt katram stādam savu bedri, bet, ja augsne ir smilšaina, pilna ar būvgružiem vai ko tamlīdzīgu, tad obligāti jātaisa tranšeja,” ieteica Kaminska.

Cik lielu bedri vai tranšeju rakt? “Ja ir nabadzīga jūrmalas smiltiņa, tad vajag vismaz 70 centimetrus dziļu un 60–70 centimetru platu tranšeju. Ja zeme ir laba, tad katram stādam var rakt 50 centimetrus dziļu un tikpat platu bedri,” atbildēja dārzniece.

4. Mēslo tik, cik vajag

Pie stādīšanas tūjas ieteicams mēslot ar preparātu, kas stimulē sakņu augšanu: “Ja pirms tam augsne ir pienācīgi sagatavota, tad ar šādu preparātu būs pietiekami mēslot vienu reizi – kad tūjas stāda.”

 Savukārt komplekso mēslojumu var izmantot apmēram divas nedēļas pēc iestādīšanas un atkārtot rudenī.

Dārzkope Kaminska ieteica būt uzmanīgiem ar kūtsmēsliem, ko reizēm iesaka likt bedrē vai tranšejā pirms stādīšana:

“Tūjām kūtsmēslus var izmantot tikai tad, ja tie ir ļoti labi sadalījušies – citādi var nošaut greizi un koki var apdegt.”

5. Bagātīgi laisti

“Cilvēki reizēm iedomājas, – iestādīšu tūjas un viss. Nē, sevišķi pirmajā gadā ir cītīgi jālaista – tas ir viens no pamatnosacījumiem. Jālaista arī pēc tam, bet tieši pirmais gads ir ļoti svarīgs,” uzsvēra Kaminska.

Dārzkope ieteica labāk laistīt pamatīgi, piemēram, trīs reizes nedēļā, nevis rasināt katru dienu.

Pēc laistīšanas zemei vajadzētu būt samirkušai vismaz 25 centimetru dziļumā: “Lai pārliecinātos, vai zeme ir gana slapja, var parakt ar lāpstu aramkārtas jeb 25 centimetru dziļumā.”

Kaminska uzsvēra, ka laistīšanas biežums ir atkarīgs no laika apstākļiem, te dārzkopim jābūt vērīgam: “Kad pagājušajā vasarā bija 30 grādu karstums, tad bija jālaista gandrīz katru dienu.”

Saglabāt mitrumu tūjām palīdzēs arī apmēram 4 centimetrus bieza mulčas kārta. Jāatceras, ka pārspīlēt ar mulčēšanu arī nevajag, piemēram, 10 centimetru jau būs par daudz.

 

Dārza padomi

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt