Kā labāk dzīvot

Lai tiktu pie ID kartes, jāstāv garās rindās

Kā labāk dzīvot

Vīrusi spēj pamatīgi bojāt arī nervu sistēmu

Privātmāju siltināšana: jārēķina līdzi, kādu efektu dos ieguldījumi

Speciālists: Pirms privātmājas siltināšanas jārēķina, vai tas atmaksāsies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Daudzi privātmāju īpašnieki cerībā samazināt apkures izmaksas vēlas māju padarīt energoefektīvāku, to nosiltinot, taču bieži vien ieguldītā nauda neatmaksājas, ja pirms tam nav veikti rūpīgi aprēķini un esošās situācijas novērtējums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns.

Pirmajā brīdī šķiet, kas tur tāds sarežģīts – nosiltināt 50 un vairāk gadus vecu privātmāju? Apliekam ārsienas ar izolācijas materiālu, nomainām logus, un lieta darīta, taču, lai ieguldītie līdzekļi patiešām atmaksātos, svarīgi vispirms saprast, kādi darbi jāveic. Varbūt uzbūvēt no jauna vispār būs izdevīgāk, nekā atjaunot, restaurēt un siltināt? 

"Ja tās ir mājas, kas būvētas pirms Otrā pasaules kara, tiešām vēsturiskas, simt gadus senas un vairāk, tām ir pavisam cita vērtība, tās ir labāk restaurēt un atjaunot. Bet mājās, kas ir celtas pēc kara, kad situācija bija, kāda bija, un visiem vajadzēja mājokli, tad bija pieslēdzies kolosāls radošums – no kā pratām, no tā būvējām. Un no tā, kas vēl bija vispār dabūjams. Sabūvēti pēc kara ir tādi brīnumi, ka var brīnīties joprojām," vērtēja Tučs.  

Pirms kara celtās mājas ir vienkāršas un loģiskas, tās tika būvētas, izejot no iepriekšējās pieredzes. Pēckara mājas – to gala rezultāts, ieviešot dažādas tehnoloģijas un izmaiņas, nebūt nav tāds, kā kādreiz. Līdzīgu situāciju iespējams vērot arī šobrīd. 

"Visi kā viens esam gatavi eksperimentēt ar jauniem materiāliem, bet neaizdomājamies par to, kā tie ilgtermiņā kalpos. Tas mums vairs nav prioritāte," sprieda Tučs.

Domāt par ēku un tās būvniecībā izmantojamiem materiāliem tikai 30 gadus uz priekšu nav pareizi, vajag domāt vismaz 50 gadu termiņā. 

"Tas ir mājas dzīves cikls, kurā būtu jāierēķina primārais, – kas ar to māju notiek pēc 50 gadiem, kāda ir utilizācija? Tā būs liela problēma pie mums, runājot par jebkuriem materiāliem, ko ieviešam mājā," norādīja Tučs. 

"Par pirmskara mājām no utilizācijas viedokļa viss ir skaidrs – bija koka vai mūra ēka, tā beidz kalpot, paliek mums neinteresanta un skaisti ienāk atpakaļ zemē, paliek tāda kaudzīte. Šobrīd ko mēs darām – no utilizācijas viedokļa būvējam riņķī vienas miskastes. Visi modernie jaukie materiāli ilgtermiņā paliek par lielu nastu," viņš vērtēja. 

Tāpēc eksperts mudināja projektēt vienkāršas ēkas, izmantot labi zināmus materiālus, ar ko ir skaidrs, kā apieties.

Jo vienkāršāka ēka, jo mazāka iespēja amatniekam kļūdīties, jo rezultāts būs kvalitatīvāks patērētājam. 

Ja tomēr jāsiltina jau uzbūvēta māja, vispirms jānovērtē situācija un jāpatur prātā, ka māju būvē no pamatiem uz augšu, bet siltumizolācijai jāiet no augšas uz leju. Tāpēc Tučs ieteica vispirms domāt par jumtu, kā arī rēķināt, kā tieši ieguldītais dos efektu.

"Es jau varu atvēzēties, siltināt sienas un pamatus, bet tad, kad uzlikšu visu uz papīra, sapratīšu, ka esmu ielicis lielus līdzekļus un panācis mazu efektu. Tam nav ekonomiskā pamatojuma," skaidroja Tučs. 

"Piemēram, es tērēju 1000 eiro gadā ēkas apkurei, savedu kārtībā jumtu un panāku, ka ir 500 eiro gadā apkurei. Labs rādītājs! Viss pareizi. Tad pēkšņi izdomāju savest kārtība sienu, ar to varbūt panākšu, ka vēl līdz 50–100 eiro gadā ietaupīšu. Bet, lai sienu savestu kārtībā, būs jāiegulda ārkārtīgi liela nauda, tie paši 10 000. Jautājums ir, kad tie atmaksāsies, ja ietaupu tikai 100 eiro gadā? Nav pamata to darīt," viņš vērtēja. 

Tāpat, pirms ķerties klāt dārgiem un sarežģītiem risinājumiem, vispirms jādomā, kas ir būtiskākās problēmas, kuras var atrisināt ar nelieliem līdzekļiem. 

"Atrisinām lielākās problēmas. Pārsvarā visas tās mājas ir vienkārši cauras kā šķūnis. Kaut vai savedam priekšnamu kārtībā, vējtveri, lai ir blīvāks. Durvis, logus. Varbūt griestos lūka stāv cauru gadu vaļā. Varbūt skurstenis kaut kāds ielikts un kamīns, kam nav šīberis ciet,  – cik sakurina, tik iziet ārā. Ja saved kārtībā mazas niansītes, tā ir milzīga ekonomija," analizēja Tučs.

Lai uzzinātu, kas tieši būs efektīvākais risinājums konkrētai ēkai, nepieciešams veikt ēkas energoefektivitātes un reālās situācijas novērtējumu. 

"Pirmais droši vien ir tas, ka pats mājas [apkures] rēķins parāda, vai audits ir aktuāls vai ne. Ja tas ir nepanesams, tad noteikti jautājums aktualizējas," atzina Vulāns. 

"Ja runā par esošajām privātmājām, ņemot vērā, ka katra ēka ir individuāls projekts, noteikti būtu jāsāk ar ēkas faktiskās situācijas novērtējumu. Tipiskākā kļūda ir uzreiz mesties kādu pasākumu realizācijā – vai nu jumta un logu nomaiņā, vai siltināšanā, bet siltuma zudumi katrā ēkā kaut kādā ziņā ir individuāli. Pareizākais ceļš būtu esošās situācijas novērtējums. Kad mums ir skaidrs, kas lācītim vēderā, var domāt par pasākumiem, kas jādara," viņš ieteica. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti