Kā stāsta Lange, viens no elementiem, kas nodrošina tajā siltumu, ir vējtveris. Tas palīdz aizturēt aukstā gaisa nokļūšanu mājās ik brīdi, kad tiek atvērtas durvis. Tāpat arī, īpaši piedomājot par logiem, būvnieks atradis veidu, kā aizvietot pat saules paneļus. “Šis ir kā ziemas dārzs, vieta, kur akumulējas siltums. Šie logi ir manas siltumbaterijas, man īsti nevajag nekādu citādu solāro enerģiju, jo māja šo enerģiju uzņem tāpat. Jo māja ir smagāka, jo vairāk tā akumulē siltumu. Man vidējās sienas ir fibro bloki – tas ir māls, kas ir pārvērsts keramzīta gabalos un pēc tam ir ar cementu salikts blokos. Smaga siena, uz kuras stāv centrālā ass un visas grīdu sijas,” māju raksturo Lange.
Idejas par to, kādām būtu jāizskatās paša būvētām salmu mājām, Lange aizguva laikā, kad strādāja kādā Dānijas ekociematā.
Tur viņam izdevās izvērtēt visu māju priekšrocības un trūkumus. Viņš arī ir pārliecināts, ka ekobūvniecību ir iespējams lieliski apvienot ar modernajām tehnoloģijām.
“Es ņēmu vērā to, ka ir tāda pretvēja plēve un ventilējamās fasādes princips – lai tas iekšējais tvaiks varētu “izstaigāties”, lai tas neveidotu rasas punktu tuvu ārsienai. Tāpat griestiem otrajā stāvā ir iestrādāta folija, kas atgrūž gan siltumu, gan tvaiku – līdz ar to siltinājums, kas ir bēniņos, netiek pie mitruma un, ja ir kāda ugunsnelaime, aizturēs liesmas,” stāsta Lange.
Savukārt vajadzīgo siltumu māja saņem, pati sevi uzsildot. Tas iespējams, pateicoties lielākajiem logiem, kas izvietoti dienvidu pusē, tādējādi akumulējot saules enerģiju. Siltums tālāk tiek pievadīts pa caurulēm, kas ir rūpīgi iestrādātas mālā un kļuvušas par neredzamu sildelementu.
Eiropā un pasaulē ekobūvniecība un ekomājas nav nekas neparasts. Tās ir ierastas un nu jau plaši attīstījušās. Atsevišķas valstis var pat lepoties ar saviem ekociematiem. Daži no tiem atrodami jau pieminētajā Dānijā, Zviedrijā, Francijā, Portugālē un citur.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
