Neizdodas "sagrabināt" izstādei
Meiere skaidroja, ka sēņu izstādes sarīkošanai būtu vajadzīgas ap 200 sēņu sugu; parasti citos gados, notiekot mainībai uz eksponātu galdiem, ir ap 250 sugu. Apmeklētāju priekam vajadzīgas arī cepurīšu sēnes, un pēdējās dienās parādījušies signāli, ka sākušas augt bekas, tādēļ, iespējams, izstāde vēl varētu notikt no 28. septembra līdz 2. oktobrim, tomēr tas atkarīgs no situācijas mežos.
Speciāliste arī norādīja, ka, piektdien paziņojot par šonedēļ gaidāmās izstādes atcelšanu, bijusi doma, vai tikai nebūs tā, ka pa brīvdienām sēnes sasparosies, tomēr tā nenotika.
Savukārt muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele stāstīja, ka muzejā strādā gandrīz 40 gadus, un šo gadu laikā pieredzējusi divas reizes, kad izstādi trūcīgā sēņu klāsta dēļ nācies atcelt. Vienu gadu izstāde beidzās pēc divām dienām, jo, uznākot salam, sēnes sasala, un nebija, ar ko samainīt izstādītos eksponātus.
Savukārt šogad, kā atzina Dāniele, izdevies sagrabināt aptuveni 20–30 sugas, kas izstādei nudien nav gana.
Runājot par signāliem, kas saņemti saistībā ar beku augšanu, viņa atzina – no Kurzemes puses tādas ziņas ir, tomēr ne vienmēr var ticēt sociālajos tīklos redzētajam. Piemēram, šajās dienās kāds sēņu mednieku domubiedru grupas dalībnieks feisbukā ievietojis sēņu fotogrāfiju no iepriekšējiem gadiem un uzdevis par šajās dienās sasēņoto.
Vai sēnes nākamgad nāks ar uzviju?
Uz šo jautājumu drošas atbildes nav, skaidroja abas mikoloģes. Meiere pauda, ka jebkuram organismam vajadzīga atpūta un, iespējams, septembra lietus nāks talkā, lai atjaunotu micēliju, un nākamgad varētu cerēt uz bagātīgāku sēņu ražu.
Savukārt Dāniele norādīja, ka sēnēm nav novērojams kāds ražības cikliskums, proti, ir bijis tā, ka divi gadi pēc kārtas sēņu ziņā ir trūcīgi, taču tad trīs gadus šo meža velšu ir daudz. Viss atkarīgs no laikapstākļiem un sēnēm labvēlīgas to sakritības, norādīja mikoloģe, sakot, ka,
iespējams, sēnes "izbrīnīja" tieši karstais augusts, kad svelme bija pat pēdējās mēneša dienās.
Speciāliste pauda, ka citus gadus tik karstu augusta izskaņu neatminas.
To, ka šogad patiesi bijis neierasti karsts salīdzinājumā ar citiem gadiem, apliecina arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati – šis augusts Latvijā bija otrs karstākais novērojumu vēsturē, vēl karstāks bija tikai 1939. gadā.
Kā skaidroja LSM.lv laika ziņu redaktors Toms Bricis, tieši mēneša pēdējās 10 dienas izcēlās ar neparasti augstu temperatūru – tā bieži bija ap 30 grādiem un šajā periodā tika pārspēti 50 dažāda mēroga karstuma rekordi. Augusta vidējā temperatūra bija 19,6 grādi, kas ir pat par diviem grādiem vairāk nekā normāli būtu tradicionāli karstākajā vasaras mēnesī jūlijā.
KONTEKSTS:
Sēņu augšanai nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ šogad atcelta ikgadējā izstāde "Sēnes 2022", kas no 14. līdz 18. septembrim bija paredzēta Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, un mikoloģe Diāna Meiere septembra sākumā skaidroja – šis patiesi sēnēm laikapstākļu ziņā nav bijis labvēlīgs gads.
