Kā labāk dzīvot

Dezinfekcijas līdzekļi rokām: ieteikumi to pareizai lietošanai

Kā labāk dzīvot

Minimālais pārtikas grozs: zinātnieki piedāvā pārtikas kartes ēdienu pagatavošanai

Stādu iegāde: labāk doties uz dārzniecību, nevis sūtīt stādus ar pakomātu

Sagatavo dārzu salnām un sniegam! Profesionāļu ieteikumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ja šodien pa gaisu lido ābeļziedi, tad rīt to vietā var griezties sniegpārslas. Meteoroloģiskā prognoze tuvākajam laikam ir dārzniekus satraucoša - tiek solīts sniegs un salnas. Kā bargajiem laika apstākļiem sagatavot plaukstošo dārzu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja profesionāli dārznieki.

ĪSUMĀ:

Zemeņu stādi.
Zemeņu stādi.

Zemeņu audzētājs Juris Švarcs norādīja, ka zemenes gaidāmos laika apstākļus varētu pārciest labi. “Prognozē laika apstākļi neizskatās tik ekstremāli. Sola sniegu – tas, ka uzkrīt kāds centimetrs sniega, zemenes tieši pasargās. Vienu gadu Kurzemē un Zemgalē bija nokusis sniegs un februāra beigās bija liels kailsals, kad zemenes cieta pamatīgi. Tai pašā laikā Latgalē bija centimetrs sniega un nekas neizsala,” novērojumos dalījās audzētājs.

“Atceros, ka vienu gadu 21. maijā bija -4 grādi. Šķita, ka nekas neizdzīvos.  Taču zemenei ir ķekarveida ziednesis, tas nozīmē, ka visi ziedi neizsals, jo visi nekad neizzied vienā laikā,” mierināja Švarcs, vienlaikus iesakot dārziņu īpašniekiem pa rokai turēt agrotīklu, ko pirms gaidāmajām salnām zemenēm var dubulti pārsegt.

Pērn Francijā ar dūmu svecēm no aukstuma augus centās pasargāt arī Francijas vīnogu audzētāji.
Pērn Francijā ar dūmu svecēm no aukstuma augus centās pasargāt arī Francijas vīnogu audzētāji.

Līdzīgās domās par gaidāmajiem laika apstākļiem bija kokaudzētavas "Dzērves" saimniece un dārzniece Maruta Kaminska: “Sniegs neatstās tādu iespaidu kā mīnus grādu temperatūras, ko sola Vidzemē.” Augļkoku un krūmu pasargāšanai viņa iesaka lietot dūmu sveces, savukārt citus augus no bojāejas var pasargāt ar dārzkopības veikalos nopērkamu cukurbiešu izvilkuma bioloģisko preparātu. To sajauc ar ūdeni un nomiglo augus, tādējādi izveidojot kristālisku aizsargkārtu.

Atbildot uz klausītāju jautājumu, vai, ņemot vērā gaidāmās prognozes, būtu prātīgi stādīt ārā podos iegādātas krūmmellenes, “Aldermaņa dārzniecības” direktore Vija Rožukalne norādīja, ka to lapas ir biezas, tādēļ par nosalšanu baiļoties nevajadzētu: “Vairums krūmmelleņu audzētāju podus tur ārā, nevis siltumnīcā”. Savukārt dārzniece Kaminska pauda, ka nekas slikts nenotiks, ja iegādātos augus vēl nedēļu paturēs siltumnīcā.   

Hostas ziedos jūlijā.
Hostas ziedos jūlijā.

Kāda cita radio klausītāja vaicāja, vai ir jēga ziemcietēm, flokšiem, īrisiem, monardām un hostām pirms salnām likt virsū tukšus plastmasas puķu podus. “Siltāk tā, protams, būs, taču iepriekšējos gados puķes tik ļoti salnās nenosala – ziedēja tāpat. Hostām šobrīd pumpuriņi ir tik mazi, ka tās nenosals,” norādīja dārzniece Kaminska. Viņa piebilda, ka, ja tomēr ir vēlme puķes pasargāt, drošāka izvēle būs apklāt dobi ar agroplēvi, nevis likt katrai puķei virsū atsevišķu plastmasas trauciņu.

Savukārt dārzniece Rožukalne mudināja nebaidīties arī no augu norūdīšanas: “Ziemcietēm aukstums var būt veselīgs stress. Mēs tomātus dārzniecībā izstādījām neapkurinātā siltumnīcā jau pirms laba laika. Tie izaug un cilvēkiem patīk, jo tie nav tik jūtīgi kā ļoti izlolotie”.

Tāpat Rožukalne atgādināja, ka ne vienmēr visu no salnām var paglābt. Reizēm jāsamierinās, ka kaut kas tomēr aizies bojā. “Jūtīgs ir viss, kas zied. Tiklīdz kaut kas ir aizmeties, vairs nav tik jūtīgs. Man dārzā zied plūmes, tās ir jūtīgākas šobrīd. Iepriekš salnās man ir aizgājušas bojā aprikozes,” viņa dalījās pieredzē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti