ĪSUMĀ:
- Patīk augt ēnainā un mitrā vietā.
- Klasiskās, pildītās un baltās.
- Savvaļā labāk atstāt augam.
- Jāstāda uzreiz pēc ziedēšanas.
Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcas vadītāja Laima Ozoliņa norāda, ka pirms maijpuķīšu stādīšanas būtu rūpīgi jāizvērtē, vai patiesi vēlas tās audzēt savā dārzā, jo šie augi izplešas ar lielu spēku. „Maijpuķītes var kļūt kā nezāles, jo saknes vairojas līdzīgi kā vārpatai,” brīdina Ozoliņa.
Patīk ēnainā un mitrā vietā
Ja, izvērtējot visus par un pret, lēmums ir par labu maijpuķīšu audzēšanai, nepieciešams atrast tām piemērotu vietu. Siltumnīcu vadītāja vērš uzmanību, ka šiem augiem nepatīk atrasties tiešā saulē, tādēļ ieteicama kāda ēnaināka vieta: „Dabā jau arī tās aug pamežā, meža pļaviņās. Daudz maijpuķīšu aug kapos, kur arī ir ēnains.” Ozoliņa uzsver, ka vietai, kur plānots stādīt maijpuķītes, jābūt mitrai.
Klasiskās, pildītās un baltās
Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš stāsta, ka Latvijā pieejami trīs stādu veidi – klasiskās maijpuķītes, kādas ierasts redzēt mežmalās, ar pildītiem ziediem un rozā ziediem. Katram veidam ir pieejamas vairākas šķirnes.
Ja vēlas iegūt specifiskas maijpuķīšu šķirnes, Bulduru siltumnīcas vadītāja Ozoliņa iesaka sazināties ar stādu izplatītājiem Latvijā. Tāpat maijpuķīšu stādus iespējams iegūt, arī vienkārši izrokot tos no vietas, kur tās jau aug. „Sakņu mezgliņš, lapas un pumpuri jāizrok un jāpārstāda dārzā,” saka Ozoliņa.
Savvaļā labāk atstāt augam
Lai arī maijpuķītes nav iekļautas aizsargājamo augu sarakstā, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna neiesaka tās iegūt savvaļā. „Dabas aizsardzības pārvaldes ieskatā savvaļas augiem vieta ir to dabiskajā vidē un pārstādīšana dārzā nebūtu vēlama,” saka Rēna.
Viņa arī atgādināja, ka stādu aizliegts iegūt dabas rezervātos un liegumos. „Arī ārpus tiem jāizvērtē, cik daudz tiek ievākts stādmateriāls, lai tas nekaitētu konkrētajai dzīvotnei,” aicina Rēna. Tas nozīmē, ka labāk stādu iegūt no kāda paziņas dārza.
Jāstāda uzreiz pēc ziedēšanas
Neskatoties no stādu iegūšanas veida, vislabākais laiks tos iestādīt ir uzreiz pēc ziedēšanas. „Tagad tām nāk pumpuriņi, tiklīdz noziedēs, varēs savākt stādiņus un iestādīt,” skaidro Ozoliņa. Taču viņa brīdina, ka nākamajā pavasarī tās vēl var neuzziedēt. „Tām jāieaugas, jāiesakņojas, jāizveido pumpuri, kā arī pumpuru aizmetņi,” piebilst darzkope. Jāatceras, ka augam nepieciešams pietiekami liels mitrums, kas ir īpaši svarīgi tieši pēc pārstādīšanas.
