ĪSUMĀ
- Kā pasargāt zirņus no vārnām?
- Arbūzi zem lecekts.
- Kārklu žogs.
- Jāvētī zemes kvalitāte.
- Nezāļu stratēģijas.
“Vēlējāmies dārziņu, jo mums vajadzēja vietu dabā, kur izvēdināt galvu un atiet no ikdienas rutīnas. Paralēli varbūt ko izaudzēsim,” stāsta Marko. Abiem ir bērnības pieredze, strādājot dārzā. “Mūsu vecākiem pie mājas ir dārzs, Guntas mamma nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu profesionālā līmenī.” Gunta papildina vīru, sakot, ka abi bieži zvana vecākiem un taujā, cik dziļi kas jāstāda.
Rasu ģimenes mazdārziņš ir neliels – 450 kvadrātmetru. Tas atrodas vietā, kur reiz bijuši mazdārziņi, bet nu par tiem atgādina tikai zemes kārtā atrodamas liecības – stikli un citi atkritumi. Gan Rasi, gan apkārt esošās ģimenes dārziņu sākuši veidot no nulles. “Katram apkārt ir tikai žogs, tiek celtas būdiņas. Visi ir jaunas ģimenes, kas pirmo reizi eksperimentē,” stāsta Gunta.
Dārzniece Kaminska norāda – tas ir pluss, kas dārziņš atrodas vietā, kur blakus citi arī tikai sāk saimniekot: “Tātad blakus dārziņos vēl nebūs tik daudz slimību un kaitēkļu.”
Kā pasargāt zirņus no vārnām?
Pagaidām Gunta un Marko paguvuši iesēt redīsus, dilles, zirņus, iestādīt sīpolus, salātus, zemenes un avenes. Dārzniece Kaminska iesētos zirņus ieteica apklāt ar žagariem, jo vārnas vai jebkuri citi putni tos var pamanīt un izknābt: “Šķitīs, ka tie nav sadīguši, bet patiesībā vārnas ir izknābājušas.”
“Uz palodzes mājas izdīguši gurķi, ir doma par krūmellenēm. Tāpat ir plāns no Guntas vecāku dārza atvest pāris upeņu krūmiņus,” plānos dalās Marko. Dārzniece norāda, ka mellenes obligāti ir jāstāda rododendru skābajā kūdrā. “Katrs stāds ir jāstāda atsevišķā bedrē, kur pirms tam iepilda lielu maisu ar kūdru. Mellenēm obligāti vajag nevis universālo, bet skābo kūdru, kuras PH līmenis ir ap 4,5 -5”.
Savukārt zemenēm un gurķiem svarīgākie ir profilaktiskie pasākumi, uzsver Kaminska: “Lai nemestos kādas sēņu slimības, vajadzētu iestrādāt augsnē trihodermīnu. Tagad vēl nav par vēlu to darīt.”
Arbūzi zem lecekts
“Tā kā šis dārzs ir eksperiments, mēģināšu iestādīt arbūzus. Siltumnīcas mums nebūs, bet esmu nopircis sēklas, uz kurām rakstīts, ka tās var stādīt ārā. Siltumnīcu pagaidām negribam taisīt pirmajā gadā – tagad izmēģināsim, kā mums patiks. Esam enerģiski un katru vakaru ar prieku braucam turp, redzēs, kā būs vasaras beigās. Ja optimisms saglabāsies, tad nākamgad varētu domāt par siltumnīcu,” stāsta Marko. Dārzniece Kaminska iesaka, ka arbūziem, kamēr siltumnīcas nav, var uztaisīt lecekti, kas tos sildīs.
Kārklu žogs
Mazdārziņā ir iestādīti arī kārkli, lai veidotu dzīvžogu. “Griezām kārklus un spraudām zemē 15-20 cm dziļumā. Iespējams, tas izdarīts nedaudz par vēlu. Citi saka, ka vajag stādīt, tiklīdz nokūst sniegs. Kad uzzinājām par tāda veida dzīvžogiem, neviena dārzniecība stādus netirgoja. Gājām pa grāvmalām griezt paši. Mēs improvizējām un mēģinājām izveidot; vai ieaugs, neesam droši,” stāsta Marko.
Dārzniece Kaminska mierina, ka augs arī pašu grieztie un zemē saspraustie kārkli – tie ir ļoti audzelīgi. Galvenais ir kārklus laistīt.
Jāvētī zemes kvalitāte
Gunta norāda, ka jaunajiem dārzniekiem īsti nav skaidrs, kāda ir zemes kvalitāte: “Īrējot pleķīti, izvēlējāmies to, kurš labāk patika. Mums nebija ne jausmas par augsni. Zeme ir ļoti netīra – iepriekš tur bijuši vecie mazdārziņi, kas tika nolīdzināti. Saņēmām lielu zemes pleķi ar zālāju virsū. Tiklīdz velēnu mēģinām noplēst nost, lai izveidotu dobes, apakšā ir stikli un dažādi atkritumi.” Melnzemē gan lokās daudz resnu slieku.
Kaminska skaidro, ka melnzemes esamība ne vienmēr liecina par labu augsni, savukārt sliekas gan par to liecina. “Jebkurā gadījumā ieteiktu uztaisīt augsnes analīzes – vajag noteikt augsnes skābums un organisko vielu sastāvu – dzelzs, fosfora, magnija un kālija daudzumu. Ja tur ir mazdārziņi, tad, visticamāk, ir melnā auglīgā augsne, bet reizēm mēdz būt melnzeme, kas patiesībā ir nedzīva.” Dārzniecības veikalos ir nopērkami dažādi testi, kas ļauj mērīt augsnes kvalitāti pašrocīgi. Tiesa, visprecīzākās analīzes būs tās, ko veiks laboratorijā.
Marko stāsta, ka dārza laistīšanai viņi izmanto ūdeni no mazdārziņu teritorijā pieejamās spices. Ūdens ož pēc sēra: “Nezinām, vai tas nenāk par sliktu dārzam.” Dārzniece Kaminska norādīja, ka arī ūdenim būtu vērts uztaisīt analīzes.
Nezāļu stratēģijas
Kā vienu no pirmajiem darbiem mazdārziņā Kaminska jaunajaiem dārzniekiem iesaka atbrīvošanos no daudzgadīgajām nezālēm, ar kurām ir grūti cīnīties – gārsu un vārpatām. Ja ar nezālēm cīnīties tomēr nav vēlmes vai arī šī cīņa šķiet neuzvarama, ir vērts apsvērt pievēršanos permakultūrai. “Tagad mazdārziņos nāk modē permakultūra, kad nevis visu pārrok, bet, saprotot, ka ir ļoti daudz nezāļu, piemēram, gurķus var stādīt, klājot zemē kartonus, pāri tiem kompostu un tad virsū liekot stādus. Kartonam var likt virsū salmus un tad bērt virsū zemi, kurā stādīt.”
Tāpat dārzniece Kamiska iesācējiem iesaka uz konsultāciju uzaicināt profesionāli: “Viņš ieteiks kaut vai to, kā labāk izmantot debespuses. Ir svarīgi dārzu sākt ar plānošanu, lai pēc tam nav jāpārstāda.” Tāpat viņa iesaka savu dārzu plānot, ņemot vērā to, kas aug kaimiņam: “Piemēram, ja viņam ir iestādīts kas ļoti skaists, tad var nestādīt neko priekšā, lai skaistumu neizsegtu. Tikpat labi kaimiņam var būt iestādīts kas tāds, ko vajag aizsegt.”
Guntas un Marko Rasu eksperimentiem mazdārziņā var sekot līdzi viņu izveidotajā “Instragram” kontā.
Ja vēl tikai esi sava mazdārziņa meklējumos, šajā LSM.lv rakstā var uzzināt, kā tikt pie zemes pleķīša lielajās Latvijas pilsētās.
