Klausītājs Guntars uzdeva jautājumu: ”Pirts no apzāģētiem baļķiem, pērtuve no iekšpuses izšūta ar 25mm kokšķiedras plātnēm. Kāds būtu turpmākais „pīrāgs”? Vai vajadzīga arī folijas plēve?”
“Diezgan sarežģīts ir tas pīrāgs, jo pīrāgam, pirmkārt, tiešām jāiztur mitrums, pērtuvē tomēr šis mitrums varētu rasties, un ļoti augsta temperatūra. Tas nozīmē, ka jābūt attiecīgai ventilācijai – spēcīgai. Citādi cilvēki var apdegt, kas jau bieži ir gadījies,” atzina Biršs.
No pamatiem līdz jumtam
Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs katru nedēļu sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvniecību, celtniecību un remontdarbiem.
Uzdodiet savu jautājumu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai iesūtot to Latvijas Radio 2 mājaslapā!
Ēterā raidījums dzirdams pirmdienās no pulksten 19.05 līdz 19.35, savukārt arhīvā to var noklausīties jebkurā laikā.
Būveksperts norādīja, ka no Guntara aprakstītās situācijas tālāk var rīkoties vairākos veidos. Ja nepieciešama labāka siltumizolācija, jāliek vēl 10 centimetri cietās akmens vates un tad folijas plēve. Ja uzskata, ka siltumizolācija būs pietiekama tāpat, tad uzreiz var likt foliju. Tā jāliek viscaur, visām pērtuves sienām un griestiem jābūt noklātiem.
Tad jāliek vertikālas piecu centimetru latas un tad horizontālas, un uz šīm horizontālām latām sit virsū apdares dēlīšus. Apdares dēlīšiem nevajadzētu aiziet līdz grīdai, bet gan veidot aptuveni septiņu centimetru platu spraugu. Tāda pati sprauga jāatstāj arī pie griestiem.
“Viss svaigais gaiss, kas ir aukstāks, no pērtuves grīdas ieplūst un tālāk to velk uz spraugu un pa to spraugu tas iet uz augšu, nodrošinot gaisa pieplūdi un reizē dzesējot dekoratīvos dēļus, lai cilvēki pieskaroties neapdedzinātos,” skaidroja būveksperts.
“Tālāk arī griestos ir tāda paša sprauga, un tur ir ierīkots difuzors, kur cilvēki, sēžot uz lāviņas, var ar roku aizsniegt un pagriezt vairāk vai mazāk, un notiek gaisa apmaiņa,” viņš norādīja.
