Vietējās gladiolu šķirnes vai tās, kuras nāk no līdzīgas klimata zonas, nav kaprīzas. Gladiolas aug gandrīz jebkurā augsnē – gan vieglās smiltīs, gan smagā mālā, skaidroja Zaķis.
Galvenais, jāievēro šo ziedu pamatprasības – atklāts, saules apspīdēts lauks, lai rasa rītos ātri nožūst un nebojā ziedus.
Gladiolas spēj pielāgoties apstākļiem, bet svarīgi tās neiestādīt ēnā starp ziemcietēm.
Vasarā jāatceras, ka aktuālākais šo ziedu kaitēklis ir gladiolu tripsis. Tas ir niecīgs kukainis, kuru ar neapbruņotu aci gandrīz nevar saskatīt. Tas sūc sulu gan no gladiolu lapām, gan ziedpumpuriem. Ja šie kaitēkļi savairojušies lielā apjomā, tie var izsūkt ziediem tik daudz sulas, ka tie izskatīsies kā salipuši, ar bālām, caurspīdīgām strīpām vai plankumiem.
Cīnīties ar šo kaitēkli ir gandrīz neiespējami, jo efektīvi insekticīdi vairs nav pieejami. Tā kā kaitēkļi pārziemo zem bumbuļsīpolu segzvīņām, tos pa ziemu ieteicams glabāt vietā, kur temperatūra nav augstāka par +10 grādiem, lai vismaz šajā laikā tripsis nav aktīvs.
Vairāk par gladiolām un to, kā šī kultūra savulaik ielauzās Latvijā caur dzelzs priekškaru, var lasīt šeit.
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2021. gada 27. aprīlī.