Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

19. gadsimta nospiedumi: tā nozīme Latvijas valstiskuma veidošanās procesā

Zināmais nezināmajā

Atkritumu transformācija – kā labāk izmantot poligonos noglabātos atkritumus?

Pētnieks: Prusaki nav pazuduši, tikai novērojami retāk

Kukaiņu pētnieks: Prusaku izdzīvošanas izredzes mūsdienās mazina tīrīgāka dzīvošana

Prusaku skaita samazināšanos ietekmējuši spēcīgi ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pieļāva Rīgas Zooloģiskā dārza izglītības speciālists Ingmārs Līdaka.

Savukārt Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns atzina, ka prusaku iespēju izdzīvot ietekmē mājokļu stāvoklis, proti, mūsdienās cilvēki iemācījušies dzīvot tīrīgāk, mājokļi tiek remontēti un renovēti.

Tomēr šie kukaiņi nav pilnībā izzuduši. “Joprojām ar prusakiem cīnīties ir iespējams, ja to dara nepārtraukti, konstanti. Ja kādam tiešām ir šī problēma, nepietiek uz vienu nedēļu izlikt indes un tad aizmirst par to,” sacīja Piterāns, norādot, ka ar šiem kukaiņiem jācīnās regulāri, ja perēklis ir kaimiņu dzīvoklī. Tomēr Līdaka sacīja, ka, viņaprāt, prusakus ir vieglāk apkarot nekā blusas, jo pat tikko dzimis prusaks ir redzams, tas pārvietojas.

Latvijā visbiežāk sastopami virtuves un melnie prusaki, bet ir arī trīs savvaļas sugas. To dzīves ilgums ir no pusgada līdz astoņiem mēnešiem, skaidroja Līdaka. Savukārt entomologs zināja stāstīt, ka virtuves prusaks ir apmēram pusotru centimetru liels, taču melnais prusaks var sasniegt pat trīs centimetrus.

Melnie prusaki, kurus cilvēki mēdz jaukt ar tarakāniem, pārsvarā dzīvo pagrabos, jo tur ir mitrs un gana silts, sacīja zoodārza izglītības speciālists:

“Pagrabiem iet cauri siltumtrase, līdz ar to šī potenciāli varētu būt tāda vide, kur Latvijā varētu ieviesties kādi eksotiskie māju bēgļi jeb prusaki, kas nopirkti zooveikalā un palaisti vaļā.”

Prusakam piemērotākā gaisa temperatūra, lai vairotos un nodrošinātu labus dzīves apstākļus, ir no 24 līdz 28 grādiem.

Pērkot mēbeles lietoto preču veikalos, vienmēr kārtīgi jāizpēta, vai tajās nav prusaki, blaktis vai kādi citi parazīti, ieteica Ingmārs Līdaka.

“Ģeometriskā progresija, kādā veidā prusaki spēj savairoties, ir diezgan iespaidīga,”  vērtēja Piterāns.

“Dabisko ienaidnieku mājas vidē ir ļoti maz, un tas palielina izdzīvotību šiem mazajiem prusakiem, jo dabā ir visādi putni un dzīvnieki, kuri labprāt tos liktu uz kārā zoba,” sacīja Piterāns, piebilstot, ka pagrabos tos, iespējams, ēd peles un žurkas.

Lai gan neviens nevēlētos savā mājoklī sastapt prusaku, Ingmārs Līdaka skaidroja, ka dabai šie kukaiņi ir nepieciešami un nekādā ziņā nekaitē. 

Tie paātrina vielu apriti dabā, sasmalcinot veco koksni un pārvēršot to par trūdvielu. Tiem ir svarīga loma arī barības ķēdē, tropos ar tiem mielojas abinieki un rāpuļi, kuri pārsvarā medī naktīs.

Cilvēku mājokļos dzīvojošās sugas pārtiek no pārtikas pārpalikumiem – drupačām, nokritušiem ēdienu gabaliņiem, skaidroja entomologs. Tāpat tie var ilgu laiku dzīvot bez pārtikas. Zoologs zināja stāstīt, ka arī mājokļos dzīvojošajiem prusakiem garšo koksne, tie mēdz mieloties arī ar grāmatām. Ja prusaku ir daudz, var novērot, ka grāmatas jūk ārā, jo to lapas sastiprinātas ar organiskas izcelsmes līmi, kuru kukaiņi apēd pirmo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt