Revidents

«Revidents». Kā cīnīties ar vīrusiem?

Revidents

Revidents. Kā cīnīties ar vīrusiem?

Revidents. Kā tikt galā ar mājas kukaiņiem?

Kukaiņi mūsu mājās. Daži tikai uzēd pārtikas krājumus, citi var kaitēt veselībai

Teju katrs savas dzīves laikā ir sastapies ar situāciju, kad miltu pakā iemitinājušās pārtikas kodes vai kāds nelūgts un grūti pamanāms mājas viesis izgrauzis caurumu mīļākajās vilnas zeķēs. Daži kaitēkļi ir cilvēkiem nekaitīgi, taču citi var ietekmēt veselību, tādēļ ar tiem vajadzētu cīnīties, turklāt darīt to pareizi, Latvijas Televīzijas raidījumam "Revidents" skaidroja aptaujātie eksperti.

RAKSTA CEĻVEDIS:

Veselībai nekaitīgie kukaiņi

 

Var arī kaitēt

 

Latvijā biežāk sastopamie kukaiņi cilvēku mājokļos ir dažādas kodes, prusaki, blaktis un pat tāds ne pārāk bieži pieminēts insekts kā sudrabainā zvīņene.

Latvijas Dabas muzeja vecākais eksperts Uģis Piterāns stāstīja, ka parasti lielāko kaitējumu pārtikai un drēbēm nodara nevis pieauguši kukaiņi, bet gan to kāpuri: "Mūsu rīsus un griķus grauž kāpuri. Tauriņi tikai lido apkārt un meklē jaunas vietas, kur izdēt savas olas un radīt pēcnācējus. Arī kožu gadījumā grauzēji ir šie kāpuri. To, ko mēs redzam, – tādus tīmeklīšus bieži vien starp šīm drēbju čupām, – tad arī to ir radījuši kāpuri. Viņi vienkārši sevi nofiksē vietā tā, lai neizkrīt nejauši."

Telpās parasti iemitinās siltummīļi. Tāpēc, jo siltāka māja, jo ātrāk šie kukaiņi vairojas.

Piterāns arī skaidroja, ka liela daļa šo sīko radību mājās ielido caur logu un tad meklē siltāko un labvēlīgāko vietu savu pēcnācēju radīšanai.

Šo mazo un dažkārt tik ļoti nepatīkamo radību attīstības cikls ir diezgan ātrs. Piemēram, no brīža, kad tauriņš ir ielidojis mūsu mājās un tur izdējis olas, līdz nākamajai kukaiņu paaudzei var paiet pat tikai viens mēnesis.

Veselībai nekaitīgie

Pārtikas svilnis

Atkarībā no sugas viena mātīte var izdēt no dažiem desmitiem līdz pat vairāk nekā simt oliņu. Visbiežāk cilvēki sūdzoties par tā sauktajām pārtikas kodēm, taču tās patiesībā nemaz nav kodes: "Pareizi viņu būtu saukt par pārtikas svilni. Tā nav kode. Šis tauriņš nav radniecīgs kodēm. Tas ir svilnis. Svilņu dzimtas tauriņš. Pārtikas svilnis iemetas mūsu pārtikas produktos un tur dzīvo. Ja mēs viņam ļaujam iedzīvoties, tad viņš spēj īsā laikā savairoties ļoti daudz," pauda eksperts.

Latvijas Dabas muzeja vecākais eksperts Uģis Piterāns.

Pārtikas sviļņi mūsu mājās var iekļūt ne tikai pa atvērtu logu. Uģis Piterāns stāstīja, ka tos cilvēki bieži vien atnes no pārtikas veikala kopā ar tur iegādātajiem graudaugu produktiem: "To grūti pierādīt, kurā brīdī un kā, bet diezgan daudz dzirdēti stāsti, ka cilvēks atnes no veikala griķus, putraimus, nezinu, vienalga ko, ieber hermētiskā stikla traukā, aiztaisa ciet, ieliek plauktā. Tad paiet trīs mēneši, viņš paskatās un tur viņa stikla burkā jau vairojas kāpuri un viss notiek."

Pārtikas svilnis vai "Plodia interpunctella"

Populārākais un vieglākais risinājums šādā situācijā ir izmest visus graudaugu krājumus. Cits, mazāk krass veids ir sviļņa skartos produktus uz pāris dienām noglabāt saldētavā.

"Jo šīs olas un tauriņi, pat ja tur ir kāpuri, viņi nespēj mīnusa grādus pārciest un izsalst. Un mēs varam likt plauktā… teorētiski ieliekam hermētiskā traukā un tad gan vairs nevajadzētu būt iespējai, ka šajā traukā iekšā kāds savairosies," pamācīja eksperts.

Jāņem vērā, ka sviļņi mēdz iekūņoties ne tikai pārtikā. Tiem itin labi patīk dažādas siltas, tumšas un sausas vietas – virtuves skapīšu plaukti, kāds kaktiņš tuvu plītij un citas. Piterāns skaidroja, ka kāpuri var norāpot diezgan tālu attālumu no virtuves plaukta, tāpēc jāpārbauda ir visa virtuve un sviļņa apsēstās vietas ir rūpīgi jānotīra. Papildus drošībai tās var nomazgāt ar etiķūdeni.

Cits mājoklī bieži sastopams knislis ir tā dēvētās augļu mušiņas. Arī tās ir īpaši aktīvas tieši siltā laikā.

Augļu mušiņas

"Augļu mušiņas jeb drozofilas arī ir ļoti populārs kukainis. It īpaši rudens sezonā, kad mums ir augļi mājās," klāstīja Latvijas Dabas muzeja vecākais eksperts. Viņš arī piebilda, – ja pārtikas svilnim patika silta un sausa, tad augļu mušiņām silta un pēc iespējas mitrāka vide. Tāpēc tās var iedzīvoties arī puķupodos, komposta atkritumos un virtuves izlietnē.

Pašas par sevi augļu mušiņas pazūd ar pirmajām salnām. Taču tad, kad drozofilas apsēdušas teju visu virtuvi, jāsāk ar to, ka jāiznīcina to vairošanās vietas: "Jau ierūgušie, ieskābušie augļi ir viena lieta, bet arī izlietnes notekkanalizācijas caurules, kur ir pastāvīgs mitrums, tur veidojas organiskas pūstošas vielas, kaut kāds rūgšanas process, un arī tās vietas, protams, un miskastes."

Augļu mušiņas

Mušiņu invāzijas gadījumā vēlams regulāri mazgāt traukus. Virtuves virsmas var arī nomazgāt ar spirtu, jo tā spēcīgais aromāts augļu mušiņām ļoti nepatīk.

Kodes 

Cits pietiekami kaitinošs un grūti pamanāms kaimiņš mūsu mājās ir kodes, kuru kāpuri grauž pārsvarā dabīgas šķiedras apģērbu, piemēram, vilnas un kokvilnas, retāk arī sintētikas.

Lai no tām izvairītos, skapī saliktās drēbes regulāri jāpārcilā un arī jāmazgā. Skapī arī noteikti jātur spēcīgi smaržojošas ziepes vai aromatizators.

Kode

"Kukaiņiem, īpaši naktstauriņiem, ļoti svarīga ir arī savstarpējā saziņa ar feromonu un smaržu palīdzību. Piemēram, kode atlido līdz skapim, pasmaržo, tur neviena kode priekšā nav, lido tālāk uz citu skapi. Citreiz varbūt ir tā, ka mātīte sēž, izdala šos feromonus, tēviņš atlido, viņi sapārojas un tālāk izdēj jau jaunas olas. Tā ir tāda ķīmiskā maskēšana. Kode atlido, pasmaržo, te nekā nav, un lido tālāk," skaidroja Piterāns.

Sudrabainā zvīņene

Entomologs arī norādīja , ka cilvēku mājās bieži sastopama ir sudrabainā zvīņene jeb ļoti mazs, slaids kukainis: "Citreiz mēs ieejam tualetē, ieslēdzam gaismu, tad viņi pa šķirbām kaut kur pamūk. Viņi pārtiek no kaut kādiem jūsu veciem ādas gabaliem. Viņi ir ļoti maziņi un pilnīgi nekaitīgi. Nav jāuztraucas. Ar viņiem visi var sadzīvot. Cilvēki raksta un prasa: "Es tādu ieraudzīju, ko man tagad darīt?" Nu neko nedarīt. Viss kārtībā."

Sudrabainā zvīņene vai Lepisma saccharina

Kukaiņi, kas var kaitēt

Visi iepriekš minētie insekti cilvēkam nav bīstami. Vienīgo kaitējumu tie nodara pārtikas precēm, drēbēm un apaviem. Taču ir arī tādi, kas cilvēkiem kož un kuru klātbūtne var izraisīt dažādas alerģiskas reakcijas.

Alergoloģe Ieva Cīrule raidījumam atklāja, ka pārsvarā cilvēki ar dažādiem knišļiem spēj sadzīvot, taču, retos gadījumos tie tik tiešām var kaitēt veselībai: "Tur, kur ir cilvēks, tur vienmēr ir ļoti daudz – simtiem, tūkstošiem, miljoniem mazu kukainīšu, ko mēs būtībā tikai zem mikroskopa ieraugām. Tie vienai nelielai cilvēku daļai, kas varbūt nemaz nav tik maz, tie ir apmēram 5–8 %, rada alerģiskas reakcijas."

Prusaki

Alerģiju spēj izraisīt siltummīlis prusaks, kurš biežāk sastopams tieši daudzdzīvokļu mājās.

"Tieši daudzdzīvokļu namos, kur ir visas tās komunikāciju šahtas, siltums visu cauru gadu ir sastopams. Jo virtuves prusaks ir tāds, kurš savvaļā īsti nedzīvos, viņš pārziemot nevar. Viņam vajag siltumu," papildināja Piterāns.

Prusaki jeb Blattodea

Runā, ka prusaki ir, iespējams, vienīgie radījumi, kas var izdzīvot kodolkaru. Sava daļa patiesības tajā ir – tie pavisam noteikti ir izturīgākie kukaiņi, kas bez ēdiena var izdzīvot pat vairākus mēnešus.

Dzīvoklī viņi slēpjas tumšās, sausās vietās un pārtiek no ēdienu drupačām. Kas interesanti, šie kukaiņi oliņas nedēj – mātītes tās pārnēsā uz savas muguras ootēkā jeb tā dēvētajā olu maisā.

Alergoloģe norādīja, ka sadzīvot ar šiem ūsaiņiem nedrīkst, jo prusaki var izraisīt alerģiju.

"Prusaku ķermenīši ir tie, kas rada alerģisko reakciju. Tie sadalās, sakalst un paceļas gaisā. Gaisā, ko mēs ieelpojam. Tādā veidā tie nonāk uz mūsu gļotādām. Jutīgam cilvēkam var radīt dažādas nepatīkamas sajūtas – šķaudīšanu, klepošanu, acu asarošanu. Protams, tikmēr, kamēr prusaks ir vesels veselums, tikmēr alerģiskam cilvēkam problēmu nav, bet no viņiem paliek kaut kādas daļiņas. Kājiņas atmirst, un tad tās sadalās un gaisā lido, tad tās arī rada problēmas."

Cīnīties pret šiem izturīgajiem kukaiņiem var tikai ar veikalos nopērkamajiem līdzekļiem – slazdiem un prusaku indi.

Zināms, ka šiem radījumiem arī nepatīk spēcīgas smaržas, piemēram, kaķumētra un amonjaks, tāpēc dažkārt eksperti iesaka prusaku pārņemto mājokļu grīdas izmazgāt ar ūdeni atšķaidītu ožamā spirta maisījumu, kā arī cits efektīvs līdzeklis pret tiem ir kaķumētra.

Blaktis un blusas

Cilvēkiem kaitīgi var būt arī citi kukaiņi, piemēram asinssūcēji – blaktis un blusas. To kodums nav indīgs, taču nieze rada diskomfortu un var izsaukt alerģisku reakciju, vērtēja alergoloģe Ieva Cīrule. Viņa skaidroja, ka, piemēram, bērni šo kukaiņu koduma gadījumos sāk kasīties un vairs nevar apstāties, taču nereti kasīšanās notiek ar netīrām rokām, kas noved pie strutošanas un citām problēmām.

Blakts jeb Hemiptera

Arī šos kukaiņus padzīt no mājām varēs tikai ar ķīmiskiem līdzekļiem. Turklāt īpaši grūta būs cīņa ar gultas blaktīm, kuru nīdēšanā būs jāiesaista profesionāļi, vērtēja Piterāns: "Mēs varbūt izmetam gultu, matraci, kas varbūt pat nav tas drastiskākais veids, kā ar viņām cīnīties. Tāpat viņas varbūt ir aizlīdušas kaut kur aiz grīdlīstēm, aiz gleznām, aiz tepiķiem, tapetēm, kur mēs viņas nepamanām."

Alergoloģe Ieva Cīrule.

Putekļu ērcītes

Izplatīts un nepatīkams mājas viesis ir arī putekļu ērcītes, kuras ir tik sīkas, ka ar neapbruņotu aci tās pamanīt nevar. Šie sīkbūtnes parasti vairojas un mīt teju visās mīkstajās mēbelēs.

"Tās mazās, sīkās mājas putekļu ērcītes, kas dzīvo milzīgā daudzumā visos mīkstajos krēslos, dīvānos, matračos – tās pārtiek no mūsu nolobījušās ādas," stāstīja alergoloģe, "tāpēc tur, kur ir cilvēks, tur vienmēr ir ļoti daudz – simtiem, tūkstošiem, miljoniem mazu kukainīšu, ko mēs būtībā tikai zem mikroskopa ieraugām."

Putekļu ērcīte palielinājumā

Putekļu ērcītēm ļoti nepatīk siltas, sausas telpas un jo īpaši liels karstums. Tāpēc mēbeles, matračus un arī gultasveļu ieteicams tīrīt kārtīgi un regulāri: "Tātad gultasveļa būtu jāmazgā vismaz 60 grādos un augstākā. Gultasveļa regulāri būtu jāmazgā. Ja ir kaut kādi pufi vai mīkstie spilveni, var iznest ārā, izsaldēt pa nakti. Vasarā saulē var izlikt – [putekļu ērcītes] aiziet bojā. Skatīties, lai nav lieks mitrums telpās, jo tādas mitras, vēsas telpas ir tās, kas patīk tiem mazajiem mūdzīšiem. Tāpēc no rīta vienmēr, kad pamostas, vajag attaisīt logu, vismaz 15 minūtes izvēdināt istabu, lai pa nakti saelpotais mitrums iziet, lai nav liekais mitrums. Arī dienas laikā vairākkārt telpas vēdināt," pamācīja eksperte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti