Krizantēmas – citviet kapu puķes, pie mums dārza rudens karalienes

Krizantēmas ir viena no senākajām un izplatītākajām puķu kultūrām pasaulē. Tam par iemeslu ir ziedu daudzveidība, dekorativitāte, ilgā saglabāšanās grieztā veidā un vēlais ziedēšanas laiks. Par krizantēmu lietošanu uzturā un tautas medicīnā, nozīmi Ķīnā un Japānā, kā arī šķirņu ar augstiem stublājiem balstīšanu stāsta krizantēmu kolekcijas glabātāja un selekcionāre, Nacionālā botāniskā dārza Salaspilī pētniece Maija Krisberga.

Nacionālā puķe Japānā

Krizantēmas radušās vēl pirms mūsu ēras, un par to izcelsmes vietu tiek uzskatīta Ķīna un Japāna. Krizantēmas, kādas mēs tās pazīstam šodien, visticamāk, cēlušās no divām Ķīnas savvaļas sugām. Šos ar rūgteno smaržu apveltītos ziedus šajās valstīs izmanto gan tautas medicīnā, ar lapām ārstējot migrēnu un ar ziediem vairojot apetīti, gan uzturā, pievienojot zupām un desertiem. Krizantēmu nosaukums cēlies no grieķu valodas un tulkojumā nozīmē “zelta zieds”, bet Latvijā tās ierasts dēvēt par mārtiņrozēm.

Pirmās rakstiskās ziņas par tām sastopamas Ķīnā 551.–479. gadā pirms mūsu ēras filozofa Konfūcija rakstos. Ķīnā krizantēmas ir oficiālais Oktobra svētku zieds, kā arī Senās Ķīnas armijas simbols. Japānā krizantēmas ir nacionālā puķe – tā rotā valsts ģerboni, kā arī ķeizara troni. Ja šajās valstīs šie ziedi simbolizē svētkus, nemirstību, greznumu, tad pavisam cita nozīme tiem ir dažās Itālijas un Francijasdaļās, kur tās uzskata par kapu puķēm un nekādā gadījumā svētkos nedāvina.

Uzreiz aiz rozēm un neļķēm

Šos vēlos rudens ziedus kā puķu kultūru Latvijā ievērojamos apjomos sāka audzēt 16. un 17. gadsimtā, jo šajā laikā attīstījās stikla siltumnīcu izmantošana. Liela loma šo ziedu audzēšanas veicināšanai bija izdevumam “Dārzkopja padomnieks”, kur Latvijas dārznieki ieguva informāciju par ziedu audzēšanu un jaunumiem ārzemēs. Krizantēmu audzēšanu, tās saucot par krizantēm, visplašāk aprakstījis puķkopis un selekcionārs Pēteris Dindonis 20. gadsimta 20. gados.

Puķkopību ļoti ietekmēja Otrais pasaules karš, bet pēc tā, atjaunojoties tautsaimniecībai, šie vēlie rudens ziedi rotāja gan pilsētu, gan kolektīvo saimniecību siltumnīcas. Tajā laikā Latvijā šie ziedi bija ļoti populāri, tie ieņēma trešo vietu, piekāpjoties vien rozēm un neļķēm.

Latvijā vislabāk aug Eiropā veidotās

Kā balstīt?

Atsevišķas krizantēmu šķirnes augstumā var sasniegt pat pusotru metru. Lai augi neizaugtu līki vai stublāji nesalūztu, ieteicams tos balstīt vai piesiet. Ērti balstīt, izmantojot zvejnieku tīklu ar 10 x 10 vai nedaudz lielākiem caurumiem. Ja augs ir ļoti augsts, tīklu vēlams likt vairākās kārtās, pirmo nostiprinot 15 – 20 centimetru augstumā.

Krizantēmu šķirnes lielākoties piemērotas audzēšanai neapkurināmos blokos vai siltumnīcās. To ziedēšanas laiks atkarīgs no šķirnes, bet tas iespējams no augusta līdz pat decembrim. Svarīgi ņemt vērā, kurā vietā šķirne radīta, piemēram, Latvijas klimatiskajos apstākļos vislabāk augs tās šķirnes, kuras veidotas Eiropā. Latvijas klimatam ļoti piemērotas ir Vācijā radītās krizantēmu šķirnes.

Krizantēmai ziedēšanu nosaka dienas ilgums jeb tumsas un gaismas attiecība. Šie ir īsās dienas augi, tāpēc pie mums tās zied rudenī. Pēc ziedēšanas laika tās iedala agrajās, vidējās un vēlajās. Krizantēmu dzimtenē Ķīnā gada laikā dienas ilguma svārstības ir daudz mazākas nekā pie mums.

Šie daudzveidīgie ziedi iespējami teju visās krāsās, izņemot tīri zilu. Salīdzinoši nesen radītas šķirnes ar zaļas krāsas ziediem.

Arvien grūtāk pārsteigt ar jaunām šķirnēm

Pasaulē radīti vairāk nekā 10 tūkstoši krizantēmu šķirņu. To ir tik daudz, ka selekcionāriem kļūst arvien grūtāk radīt kaut ko vēl nebijušu.  Krāšņo ziedu selekcionēšana aktīvi noris Ķīnā, Japānā, Holandē, Vācijā un citās valstīs. Daudzas šķirnes radītas arī pie mums Latvijā. 

Vairāku siltumnīcas šķirņu autore ir Lauma Ozoliņa. 'Anita' ziedi ir ļoti pildīti, gaiši dzelteni ar zaļganu centru. Šķirne ar baltajiem ziediem 'Egils' ir noderīga griezto ziedu ieguvei. Īpaši pieprasīta šķirne rudens svētkos ir 'Mārtiņdiena'. Tās ziedi ir divkrāsaini – sarkani un dzelteni.

Elvīra Zvaigznīte radījusi vairākas āra krizantēmas, un viņas veidotās šķirnes sastopamas daudzos mazdārziņos, kā, piemēram, 'Aisa', kura zied bāli dzelteniem ziediem no augusta vidus līdz oktobra vidum. Šķirne 'Hellija' zied ar spilgti citrondzelteniem ziediem, bet oranžiem ziediem zied 'Lemūnija', kuras pudura augstums var sasniegt 60 centimetrus.

Maija Krisberga ir autore tādām šķirnēm kā 'Burve', kura, tradicionāli audzējot, zied novembrī ar lieliem sarkanpelēcīgiem ziediem; 'Estēts', kura purpurkrāsas ziedi saauguši stobriņos ar atvērtiem galiem un, lai gan tas ir vienkrāsains, rada divkrāsaina izskatu. Dzeltenoranžiem ziediem dārzus rotā šķirne 'Palāse', kuras ziedi  ir karotes formā.

Selekcionāre Maija Krisberga Nacionālajā botāniskajā dārzā strādā jau vairāk nekā 50 gadus, tikpat daudz laika viņa arī veltījusi krizantēmām. Pētniece ir šo ziedu kolekcijas glabātāja, kolekcijas apjoms ir mainīgs, bet tajā ir apmēram 300 šķirnes.

 

Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 8. novembrī.

 

Latvijas dārza labumi

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt