Ko darīt ar kritušajām lapām un āboliem

Privātmāju saimniekiem viens no ik rudens darbiem ir kritušo lapu savākšana. Bet kur likt sagrābtās lapas? Šis jautājums jo sevišķi aktuāls ir pilsētās, jo dedzināt tās nav atļauts un nav atļauts arī mest kopā ar sadzīves atkritumiem. Un kur likt kritušos un bojātos ābolus? Kā situāciju ar zaļajiem atkritumiem risina Vidzemē?

Ko darīt ar kritušajām lapām un āboliem?
00:00 / 04:30
Lejuplādēt

Valmierā oktobrī sākas rudens lapu savākšanas akcija. Kā pastāstīja novada pašvaldības vecākā vides speciāliste Līga Bieziņa, šādas akcijas notiek ik gadu. "Tā ir pašvaldības finansēta akcija, kuras laikā iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas nodot rudens lapas, jo lapas mēdz būt grūti kompostējams materiāls. Tai pašā laikā jebkāda veida atkritumu, tai skaitā rudens lapu, dedzināšana pilsētā ir aizliegta," skaidroja Bieziņa.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ZAAO" klientu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Vīgants norādīja, ka šobrīd šādu atbalstu viņu apkalpes zonā ar lapu savākšanas akcijām sniedz Valmiera un Cēsis. "Valmierā un Cēsīs šie nosacījumi akcijām ir diezgan līdzīgi. Noteikts periods, kurā notiek akcija. Un pašvaldība vēl arī nosaka adreses, kurās ir pieguļošās teritorijas ar lieliem kokiem un kuras viņi kopj,

tad viņiem vēl no pašvaldības puses tiek nodrošināta lapu maisu izvešana," stāstīja Vīgants.

Tālāk šīs lapas no Cēsīm un Valmieras tiek vestas uz Daibes poligona kompostēšanas laukumu.

"Ar tām lapām ir traki, ka viņas ir jāvadā tādu gabalu. Bet, no otras puses, – lai izveidotu kaut kur tuvāk uz vietas pilsētā kompostēšanas laukumus, tās ir ļoti lielas investīcijas, jo tur ir dažādi noteikumi, kas ir jāievēro. Tās ir pārāk lielas investīcijas. Līdz ar to mēs savām pašvaldībām esam raduši šādu piedāvājumu," stāstīja Vīgants.

Gulbenē savukārt ir savs kompostēšanas laukums, kuru, kā pastāstīja novada Pašvaldības attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis, tagad pārveido atbilstoši mūsdienu prasībām. Un arī Gulbenē pašvaldība palīdz risināt lapu jautājumu.

"Pilsētā ir tā, ka visi māju iedzīvotāji, viensētu [īpašnieki], var sakasīt lapas un nolikt, piezvanīt labiekārtošanas iestādei. Un atbrauks labiekārtošanas iestāde pakaļ lapām, zariem un nogādās  uz šo laukumu. Tas ir bez maksas," skaidroja Barinskis.

Protams, pašvaldībām šāds pakalpojums nav lēts prieks. Savukārt savs skatījums par rudens lapu savākšanu ir dendroloģei, brīvdārzniecei Aijai Kaškurei.

"Lapas nokrīt tur, kur tām jānokrīt. Daba strādā priekš sevis. Dabai tāds cilvēks, kas domā tur kaut ko, ir stipri vienaldzīgs. Tās lapas, kas nokrīt, ir domātas, lai veidotu barību nākošajam gadam," uzsvēra Kaškure.

Dendroloģe atzīst, ka pilsētu centros, protams, kritušās lapas būtu jāsavāc, bet, piemēram, parkos, meža parkos var rīkoties arī citādi.

"Ja nav pilsētu centros, tad tur, kur pļauj zālienus regulāri, teiksim, otrās pakāpes kopšanas līmenis, tas nozīmē gar celiņiem parkos un līdzīgi, tur vienkārši ar pļaušanu tās lapas arī sasmalcina. Sasmalcinātās lapas ātrāk trūd un ātrāk kļūst par mēslojumu. Bet tas, kas ir meža parkos vai parku attālinātās daļās, tām tur ir jāpaliek, jo koks ir strādājis, rūpējis sev barību. Tāpēc tām būtu jāpaliek tur uz vietas," skaidroja Kaškure.

Runājot par zaļajiem atkritumiem, ne mazāk aktuāla ir kritušo ābolu problēma. Tos var nodot atkritumu apsaimniekotājiem, bet par maksu. Bet, vedot un izgāžot mežā, var radīt kaitējumu videi.

"Valmierā ir konstatēta arī problēma ar invazīvo Spānijas kailgliemezi. Līdz ar to jebkas, kas tiek izvests no mājsaimniecības, mazdārziņa teritorijas, palielina risku, ka arī dabas teritorijas var tikt invadētas ar šo Spānijas kailgliemezi," norādīja vides speciāliste Bieziņa.

Mežā vai ceļmalās izmestie āboli ir arī vilinājums meža dzīvniekiem. Līdz ar to, pēc mežziņa Jāņa Ences teiktā, tie ir arī apdraudējums satiksmei.

"Dzīvnieks, pamanot šo gardumu un šķērsojot autoceļus, izraisa sadursmes ar automašīnām. Un vēl viena lieta: ja tuvumā ir jaunaudzes, tad, pievilinot aļņus un staltbriežus, tas ir nākamais risks, ka tiks bojātas šīs jaunaudzes, nodarot kaitējumu mežam," stāstīja Ence.

Risinājums esot sazināties ar mednieku kolektīviem un ābolus nogādāt vietās, kas jau ir paredzētas dzīvnieku piebarošanai.

"Tur nekāda skāde no tā nebūtu. Tas nozīmē, ka šīs vietas ir noteiktos attālumos no lielajiem autoceļiem. Nākamais ir tas, ka šie āboli garšo arī jenotsuņiem. Un tā ir iespēja nomedīt jenotsuņus, kuriem nav jābūt mūsu mežos tik daudz, kā viņi ir šobrīd," sacīja Ence.

Ābolus, ja tie pašu patēriņam ir lieki, var piedāvāt zemniekiem mājlopu piebarošanai, kā arī no tiem neatteiksies briežu dārzu saimnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt