“Siltumsūknis ir ierīce, kas zemās temperatūras enerģiju pārvērš augstā temperatūrā, kas izmantojama apkures vajadzībām. Mēs varam paņemt siltumu no gaisa, ūdens vai zemes un pārvērst to temperatūrā, kas ir pietiekami augsta, lai to varētu izmantot apkures vajadzībām,” siltumsūkņa darbības pamatprincipu skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras lektors, "EKA Baltic" vadītājs Juris Pomerancevs.
Turklāt pēdējo sešu, septiņu gadu laikā tehnoloģijas šajā nozarē ļoti strauji attīstījušās, stāstīja Šakars: “Ja kādreiz no siltumsūkņa uz apkures pusi 47 grādus iegūt likās ļoti labs rādītājs, tad šodien jebkurš sevi cienošs siltumsūknis uz apkuri ir spējīgs ģenerēt 75 grādu siltumu bez lieliem kreņķiem, un 65 ir absolūts nozares standarts”.
“Ja runājam par privātēkām, par sabiedriskām ēkām un būvēm, tad siltumsūknis šodien ir iekārta, kas ir spējīga strādāt patstāvīgi kā 100% apkuri nodrošinoša iekārta mūsu apstākļiem,” viņš uzsvēra.
Tāpat eksperts norādīja, ka uzskats par to, ka gaiss–ūdens tipa siltumsūkni uzstādīt ir lētāk un tas pietiekami labi darbojas apkurei, ir mīts.
“Redzam, ka ar Latvijas apstākļiem, ja zemes siltumsūknim neatkarīgi no āra gaisa temperatūras ir vienlīdz labi tehniskie rādītāji, tad, kas notiek ar gaiss–ūdens siltumsūkni – kaut cik labus parametrus iekārta saglabā vēl pie āra temperatūras plus septiņi grādi, bet, ja ārā ir -15 grādi, tad piesildīt ēku vairs nevar,” viņš stāstīja. “Tad starpība ar kaut ko ir jāpiesilda, tas ''kaut kas'' parasti ir akumulācijas tvertnes, kas tērē elektrību viens pret viens bez jebkāda lietderības koeficienta.”
“Tad esam radījuši šo mītu, ka siltumsūkņi ļoti tērē elektrību un ir ļoti dārgi, bet tie elektrību tērē tad, ja iekārta ir nepareizi izvēlēta un neatbilstoši tiek ekspluatēta,” Šakars uzsvēra.
Tāpat eksperti secināja, ka pastāv dažādi mīti par siltumsūkņu darbības ilgumu. “Siltumsūknim vajadzētu strādāt vismaz 15 gadus, un parasti var strādāt pat 20 gadus un ilgāk, bet sagaidāmais darbības mūžs ir 15–20 gadi, ar ko būtu jārēķinās,” norādīja Pomerancevs.
Savukārt realitātē tie mainīti tiek biežāk, bet tāpēc, ka cilvēki vēlas jaunākas tehnoloģijas, piebilda Šakars. “Tā dzīve šobrīd attīstās tik strauji, ka patiesībā iekārtas maina nevis tad, kad tās nespēj strādāt, bet paskatās uz jaunas iekārtas tehniskajiem datiem, saprot, ka šī ir energoefektīvāka, klusāka, mazāka, iespējas labākas un mainām, jo jāmaina būs tā vai tā agrāk vai vēlāk,” viņš stāstīja.
Savukārt gaiss–ūdens tipa siltumsūkņiem dažādas iekārtas jāmaina biežāk. “Mēs nonākam pie gaiss–ūdens tipa siltumsūkņiem, kas, protams, tehniski ir ļoti labas iekārtas, bet šeit āra blokiem dzīves cikla ilgums Latvijas klimata apstākļos ir seši, septiņi gadi tikai. Siltumsūknis pats, kompresors un visas šīs lietas strādās tos pašus padsmit gadus, bet āra bloks septiņus, diez vai ilgāk,” norādīja Šakars.
Iegādājoties un uzstādot siltumsūkni, viņš ieteica izvērtēt ražotāju, kompāniju, tās vēsturi, lūgt atsauces no reāliem projektiem.
“Tirgū tiešām siltumsūkņu ir daudz un dažādi, un diezgan daudzi ir tādi, kas tiek vilkti vārda tiešā nozīmē no Ķīnas un no tālā Āzijas gala, tur gan var būt kreņķi un problēmas, tieši tehniskas problēmas. Tie nav ļoti ilgmūžīgi, atverot vaļā iekārtu tehnisko nodalījumu, tiešām bēdu ieleja paveras,” eksperts stāstīja.
