"Nav iemesla domāt, ka mums joprojām nevarēs būt patiešām jauki, ziedoši, skaisti, krāsaini dārzi. Tas vienkārši būs citādāk. Mums dārzi būs arī jāveido un jāpārvalda citādi."
Šis gads ir smags, jo valstī sasniegts absolūtais karstuma rekords – +40 grādi, un daudzviet valda sausums. Hempšīrā, Vaita salā Kentā un Saseksā aizliegts izmantot šļūtenes dārzu laistīšanai, un arī botāniskajā dārzā Londonas dienvidrietumos, kur 132 hektāros ir vairāk nekā 50 tūkstoši augu, redzami izdeguši zālāji. Tomēr speciālisti nesatraucas, jo zālājiem piemīt dabiska spēja atjaunoties.
Sarežģītāka situācija ir ar citiem krāšņumaugiem, piemēram, tā dēvēto Vidusjūras dārzu.
Botāniķi norāda, ka nākotnē Anglijā būs patlaban Dienvideiropai raksturīgs klimats, tāpēc populārs kļūs rozmarīns, klinšu rozes un pat olīvkoki un korķozoli.
Daudzi augi neizzudīs, un arī nākotnē dārzos varēs vērot, piemēram, rozes. "Tomēr augu un krāsu palete būs cita," uzsvēra botāniskā dārza augu kolekciju uzraugs.