Bagātīgi sniegotā ziema ir laba iespēja mitrināt zemi neapkurināmās siltumnīcās. “Pilnīgi droši var ienest iekšā. Būs mitra zeme, zem sniega tā arī var atlaisties. Zeme arī siltumnīcā ir sasalusi, sniegs var palīdzēt to atkausēt,” ieteica eksperts.
Ja augsne siltumnīcā ir pietiekami mitra, pietiks ar 15 cm labi sablīvēta sniega. Savukārt irdens sniegs būs nepieciešams vismaz 30 cm biezumā, skaidroja Narvils. Taču ir skaidrs, ka kopš rudens nelaistīta, zem jumta esoša augsne nebūs gana mitra.
Tas nozīmē, ka siltumnīcu ar irdenu sniegu var droši piemest pilnu līdz jumta daļai.
Sniegs labi noderēs arī siltuma izolācijai no ārpuses, piemetot to ziemeļu, daļēji arī austrumu un dienvidu pusēs. Pavasarī, kamēr sniegs kusīs, tas dos papildu siltumu augu mājai.
Sniegs ir ieguvums arī pārējam dārzam, jo nodrošinās pavasarī mitrumu, kura iepriekšējos gados nebija, komentēja LLKC pārstāvis.
“Labi, ka augi normāli varēs iziet miera periodu, modīsies normālā periodā. No augu dzīves ritma varam pateikties šai ziemai, kas ir tāda, kādai vajadzētu būt, – ar stabilu temperatūru, salu. Mazāk kaitēkļu pavasarī būs,” stāstīja Narvils.
Tiesa, pamatīgā ziema var nodarīt arī kaitējumu. Iespējams, Austrumlatvijā sals būs paretinājis jaunos dzinumus.
Tāpat augstas sniega gubas pie žoga var pavērt iespēju dārzā iekļūt nevēlamiem ciemiņiem, piemēram, zaķiem un stirnām. Tādēļ ieteicams kupenas pie žoga norakt.
Savukārt apkārt jaunajiem kociņiem sniegs ir jānomīda, lai zem tā nesāk rosīties peles un apgrauzt koku mizu. Tas palīdzēs arī zemei neizsust, jo sniegs ir labs siltumizolētājs.
