Pie raidījuma vērsās klausītājs Arvo, vaicājot, kā pareizi siltināt pamatus vecai muižas ēkai un vai nepieciešams likt hidroizolāciju. Tās pamati ir 60 centimetrus biezi, no akmens un kaļķa, kā arī ēkai ir pagrabstāvs.
"Praktiski šai 60–70 centimetrus biezajai kārtai siltums vai aukstums iziet cauri var tikai ļoti ilgā laikā," teica Juris Biršs. Pagrabā, īpaši tuvāk grīdai, temperatūra ir ap četriem grādiem, tā praktiski nekad nenoslīd zem nulles, skaidroja eksperts.
Ja vēlas siltināt pagrabu, ir bezjēdzīgi to darīt no ārpuses, labāk no iekšpuses.
“Darīt to var, bet es nezinu, vai tam ir kaut kāds ekonomisks efekts, vienīgi psiholoģisks, ka esmu nosiltinājis pamatus, bet labuma no tā nav nekāda. Es domāju, ka tikpat labi var, teiksim, ar to siltināt Rīgas staciju nekā savu māju,” par pamatu siltināšanu no ārpuses sprieda Biršs.
Eksperts atklāja, ka vecām būvēm nav nepieciešama hidroizolācija, “ja šī vecā muiža jau stāvējusi, tai ir sava ūdens atvadīšanas sistēma un tajā nav slapjas sienas, tad mēs par hidroizolācijām mazāk interesētos”.
Ja tomēr veido hidroizolāciju, jāatrok pamati.
“Ja mēs pakāpeniski, nelieliem gabaliņiem atrokam šos pamatus līdz pagraba grīdai, tad nevis vajadzētu hidroizolēt, bet vienkārši uzklāt virsū drenējošu, telpisku ģeomembrānu, kas veidos gaisa slānīti starp pagraba ārējo sienu un starp šo membrānu jeb grunti,” ieteica speciālists.
Tas reizē kalpos gan kā hidroizolācija, gan tvaika novadsistēma.
