Ēkas ir dažādas, jo katra celta savā laikā ar īpaši tam raksturīgām iezīmēm. Taču uz jebkuru no tām ļoti būtisku iespaidu atstāj tieši ūdens.
“Ūdens un mitrums dažādās formās ir tas, kas ietekmē tehnisko stāvokli. Tas ir lietus, gaisa mitrums, mitrums neventilētās telpās un tā tālāk,” skaidroja Brencis.
Ļoti labi par jebkuras ēkas stāvokli var spriest ziemā. Tad vien atliek nopētīt, vai uz tās jumta neveidojas treknas lāstekas: “Tas nozīmē, ka ir pastiprināti siltuma zudumi caur ēku un sniegs kūst. Līdz ar to sagaidāms, ka tādai ēkai varētu būt lielāks siltumenerģijas patēriņš.”
Notekas
Nākamais, kam noteikti būtu jāpievērš uzmanība, apskatot ēku, ir lietus notekas – vai tās nav bojātas un vai tajās novadītais ūdens netek virsū mājai.
“Ja ūdens tiek novadīts kaut kur tuvu pie ēkas pamatiem, tur var izskaloties pamati.
Laika gaitā arī [ēkai] nevienmērīgi nosēžoties, var veidoties plaisas. Var arī pats [ēkas] mūris vai šuves izskaloties,” pauda eksperts.
Brencis arī piebilda, ka ideālā gadījumā notekūdeņiem pa kādu reni vai noteku jābūt aizvadītiem pēc iespējas tālāk no ēkas.
Bēniņi un pagrabs
Apskatot māju, uzmanību jāpievērš arī bēniņiem un pagrabam – vai to logi nav aizmūrēti un telpas tiek ventilētas. Bieži vien tieši dažādām pirmskara ēkām, kurās ir metāla sijas, ķieģeļu, velvju vai betona aizpildījums un nav izmantoti pagrabi, to logi kādā brīdī ir aizbūvēti.
“Tur nenotiek gaisa apmaiņa un lietus kanalizācija nav sakārtota,” skaidroja eksperts, “un tad vienkārši tur ir mitrs, un tas veicina konstrukciju bojāšanos. Piemēram – metāla sijas, kas primāri korodē. Un tad tās zaudē savu šķērsgriezumu un līdz ar to var arī zaudēt nestspēju kādā brīdī.”
Plaisas
Viens no acīmredzamākajiem signāliem tam, ka par māju drīz būs īpaši jāgādā, ir plaisas. Un tās veidojas dažādu iemeslu dēļ – ja ēka “sēžas” vai ir kādas problēmas mājas apdarē.
Eksperts gan minēja, ka, lai cik dīvaini arī tas izklausās – plaisas nav bīstamas, ja vien tās neprogresē. Tieši tāpēc tās esot jānovērtē un jāseko tam, kas ar tām notiek laika gaitā.
“To bieži visbiežāk dara, veicot monitoringu. Tad skatās vismaz gada griezumā, vai šīs plaisas progresē. Un, ja progresē, tad tur ir jāveic pasākumi – jāsaprot, kāpēc šīs plaisas ir veidojušās, un tad jārīkojas, lai šo problēmu novērstu,” stāstīja Brencis.
