Kā meža ogas brūklenes ieaudzēt dārzā?

Visraženāk brūklenes savvaļā aug vietās, kur ir apmēram 50 % apgaismojums – galvenokārt retos priežu mežos. Ja mežs ir blīvs, dzinumi izstīdzē un ogu tikpat kā nav. Vietās, kur Eiropā aktīvi tiek izcirsti meži un līdz ar to brūkleņu audzes vairs nav tik bagātīgas, diezgan izplatīta ir šo ogu audzēšana dārzos. Latvijā joprojām daudzi izvēlas doties ogot uz mežu, taču netrūkst arī entuziastu, kuru dārzus rotā tumšzaļie krūmi, kuri ražo vērtīgās un gardās brūklenes. Par pirmo brūkleņu šķirni, ogu vērtīgajām īpašībām un audzēšanu dārzā stāsta selekcionārs un grāmatas “Ogulāji” autors Alfreds Ripa.

Gaļas piedeva carienes dārzā

18. gadsimta sākumā Krievijas imperatora Pētera I dārzu Sanktpēterburgā rotāja mūžzaļie un viegli kopjamie dekoratīvie brūkleņu krūmi. Tomēr par pirmo, kas brūklenājus audzēja dārzā ogu dēļ, uzskata Krievijas carieni Katrīnu II, kura tās atzina par labu piedevu gaļas ēdieniem. Brūklenājus sarūpēja no apkaimes mežiem un iestādīja carienes vasaras dārzā Sanktpēterburgā.

Brūkleņu selekcionēšana sākās salīdzinoši nesen. Pirmo šķirni “Koralla” radīja 1969. gadā Holandē. Pēc tam stafeti pārņēma vācieši, radot vairākas šo ogu šķirnes. Piemēram, kāds vācietis, pastaigājoties ar suni pa purvu, atrada brūklenes ar lielām ogām un izveidoja šķirni “Erntesegen”, kura kļuva ļoti pieprasīta šajā valstī. Tam sekoja šo ogu kultūras ieviešana arī Zviedrijā, Polijā, ASV, Latvijā un citās valstīs.

Ogas ar ārstnieciskām īpašībām

Šķiet, ka visas šo ogu labās īpašības nemaz nav iespējams uzskaitīt, jo to patiesi ir ļoti daudz. Brūklenes satur vairākus vitamīnus, tostarp A un C grupas. Tās palīdz cīņā pret saaukstēšanos, paaugstinātu temperatūru, stomatītu, artrītu, cukura diabētu un citām kaitēm. Saspaidītas ogas var izmantot brūču apstrādāšanā. Brūkleņu lapu tējai piemīt urīndzenošas un antiseptiskas īpašības.

Ja ogas termiski apstrādā, tās zaudē lielu daļu vērtīgo vielu. Ir metodes, kā tās uzglabāt svaigas līdz pat nākamajai ogu sezonai. Tās jāieliek tīrā burkā un jāaplej ar remdenu ūdeni, trauks jānovieto tumšā un vēsā vietā. Tā kā ogas satur dabiskos konservantus, tās ūdenī saglabāsies ilgi.

Vienā vietā aug vairākus simtus gadu

Lai gan brūklenes mēdz dēvēt par Latvijas rododendru, to līdzība ir visai niecīga – tie abi ir mūžzaļi. Šo rudens ogu audzēšana dārzā ir vienkārša, jo tās ir pieticīgas un neprasa lielu kopšanu. Sausā vasarā tās jālaista vienreiz nedēļā. Lai audzes atjaunotos, vecie dzinumi ik pa laikam jānogriež.

Ja brūklenājus audzē dārzā, tad ziedēšanas laikā maijā tās var pasargāt no salnām, izmantojot ūdens laistīšanas iekārtu – tas normalizē augsnes virskārtas temperatūru. Ja ziedi nosalst, ogu raža būs mazāka, taču vidēji no kvadrātmetra var ievākt vismaz divus kilogramus brūkleņu.

Šie ogulāji vienā vietā var augt vairākus simtus gadu. Amerikā, kur tās audzē hektāriem lielās platībās, lai stādījumi atjaunotos, ik pēc septiņiem gadiem brūklenājus nopļauj, virs zemes atstājot tikai divus līdz trīs centimetrus.

Rubīnkrāsas  lepnums

Padoms brūkleņu dobes ierīkošanai:

Audzējot brūklenes dārzā, jāuzmanās no sakneņu nezālēm, piemēram, vārpatām un usnēm, jo, ja tās iedzīvosies starp brūklenājiem, dobi nebūs iespējams izravēt. Vispirms jāsagatavo augsne, to viens pret viens sajaucot ar skābeno kūdru. Dobe jāierīko apmēram 20 centimetru dziļumā, un tai ap malām jāapliek norobežojošas plāksnes, lai nezāles netiktu iekšā. Tas arī palīdzēs ierobežot brūkleņu saknes, lai tās neizplestos. Ja starp brūklenājiem gadās kāda nezāle, tad no augšas var ieklāt mulču.

Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, selekcionāri apbraukāja savvaļas brūkleņu audzes, no tām izdalīja labākos krūmus un, pavairojot tos, radīja savas šķirnes. Ja brūkleni pavairo ar spraudeņiem, tad jaunas šķirnes radīšana aizņem apmēram septiņus gadus, bet, ja ar sēklām, tad process var ilgt pat 15 gadus, jo jāizpēta auga izturība pret slimībām.

Alfreds Ripa un Biruta Audriņa ir vienīgie, kuri Latvijā nodarbojās ar šo ogu selekcionēšanu. Kopš abi aroda pratēji devušies pensijā, jaunas šķirnes nav radītas. Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī kopš 1977. gada selekcionētas vairākas brūkleņu šķirnes, kuru radīšanā piedalījušies abi selekcionāri, tostarp 'Salaspils ražīgā', kas nogatavojas septembrī. Tās ogas ir apaļi ovālas, krūmi vidēja augstuma.

Alfreds Ripa radījis šķirni 'Talsiniece', kura ražo tumši sarkanas ogas. No viena stāda var iegūt pat līdz 125 gramiem ogu. Lielogu brūkleņu diametrs var sasniegt 1,1 centimetru  apkārtmēru.

Agrīnās šķirnes, par ko liecina arī tās nosaukums, 'Jūlija' autore ir Biruta Audriņa. Tā ir ziemcietīga un izturīga pret slimībām. Brūkleņu šķirnes radītas dažādu nokrāsu sarkanos toņos, tomēr Latvijas selekcionāri ir soli priekšā citām pasaules valstīm, jo 1988. gadā radīja 'Rubīna lāsi', kuras pilienveida ogas ir rubīna krāsā.

Selekcionārs Ripa ir autors arī vairākām hibrīdšķirnēm – dzērveņu un brūkleņu krustojumiem, piemēram, 'Tīna', kuras ogu diametrs var sasniegt pat līdz 1,6 centimetriem. Tumši sarkanās ogas ar zilgano nokrāsu aug ražīgi, un no kvadrātmetra iespējams ievākt pat līdz četriem kilogramiem ogu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti