“Piemēram, smiltsērkšķi pirms 20 gadiem bija eksotika, kas mūsdienās pārvērtusies par tradicionālu augu. Tāpat notika ar krūmmellenēm,” norādīja Vītoliņš. Par krūmmelleņu audzēšanu vairāk var uzzināt, iepazīstoties ar kokaudzētavas "Baltezers" vadītāja Vara Kazaka padomiem.
“Mūsu mežos augošā lācene Zviedrijā tiek audzēta milzīgās plantācijās un vārīta ievārījumos, mēs vienkārši neesam ar to saskārušies. Mežā augoši augi var pārvērsties par ļoti jaudīgu lauksaimniecības kultūru,” par augu tendenču izmaiņām stāsta audzētājs.
Savu vietu daudzos Latvijas dārzos ir atradusi arī no Tālajiem Austrumiem ievestā aktinīdija, ko dēvē par ziemeļu kivi. “Aktinīdija nav tik “kašķīga”, tai vajag kādu saulaināku pusi. Taču, piemēram, citronliānas, kas ir zināmas ar savu ārstniecisko iedarbību, audzēt var būt sarežģītāk. Šis vītenis ir audzis džungļos, kur tam ir “galva” saulītē, bet “kājas” ēnā – dabiskā veidā cīnoties ar lieliem kokiem, lapotni tas mēģina pacelt augstu gaisā. Tā tas arī jāstāda Latvijas klimatā. Ja to stādīs pusēnā, viss būs kārtībā,” skaidroja Vītoliņš. Par aktinīdijām un to labajām īpašībām vairāk var uzzināt, iepazīstoties ar smiltenieša Jura Matvejeva audzēšanas pieredzi.
Vaicāts par jaunumiem stādu augu tirgū, Vītoliņš norādīja, ka arvien vairāk modē nāk ārstnieciskie augi ar pielietojumu pārtikā, jo cilvēki domā par veselību un ekoloģiju.
“Piemēram, vilkābeles ogas tagad vairāk grib lietot uzturā. Tāpat savā dārzā cilvēki grib stādīt ēdamos sausseržus. Pirms gadiem 10 -15 tā bija eksotika, bet tagad šis augs līdzīgi kā smiltsērkšķi savu vietu dārzā ir atradis,” stāstīja audzētājs.
Klausītāju jautājumi
Latvijas Stādu audzētāju asociācijas vadītājs Vītoliņš atbildēja arī uz raidījuma klausītāju jautājumiem.
No sēklām esmu izaudzējusi jūdas kokus, ko neesmu vēl nesusi ārā. Kā šie dekoratīvie koki pārziemo Latvijas klimatiskajos apstākļos?
Nepieciešama aizsargāta vieta. Daudzi vēl eksotiskāki augi labi jūtas Kurzemē, kur ir maigāks klimats. Ja dārzs ir meža ielokā, tad tos var audzēt saules pusē. Jāatceras pamatprincipi – nestādīt pie mājas stūra, kur gaudo vējš, un atklātā vietā. Nepieciešams vairāk saules, un apkārt var stādīt lielos krūmus. Ja tas spēj noturēties pāris gadus, tad būs dzīvotājs.
Nenokaram rokas – eksperimentējam! Reizēm kokam nosalst augša un tas veidojas kā krūms. Tad nevajadzētu mēģināt to atkal “celt debesīs”, kur sals ir izteiktāks. Neesam naivi – siltajās zemēs klimats mainās par pāris grādiem, pie mums ir temperatūras svārstības, krasas salnas, kas liedz audzēt šos augus tā, kā izcelsmes vietā.
Ingvera saknei sāk nākt zaļi asni, ko ar tiem iesākt?
Var iestādīt. Es mājās regulāri pāraugušus sakneņus bakstu zemē. Lai tie sāktu augt, vajadzīgs mitrums, siltums un gaisma. Par ingvera jauno dzinumu ēšanu gan neko nezinu.
No citronkoka sēkliņas, kas vesta no Izraēlas, izaudzis citrons. Kas jādara, lai tas sāktu ražot? Varbūt jāpotē?
Noteikti. Ja ābola sēkliņu iestādīs zemē, izaugs “mežonis”, ar citronu būs tāpat. Savukārt kultivētai šķirnei būs visas garšas īpašības un forma. Kas izaugs no sēkliņas, nav zināms - ir iespējamība 50:50, ka izaugs kas garšīgs, līdzīgi kā mežābelei. Vidusjūras reģionos ceļu malās var redzēt augļkokus, kas ir pilni ar augļiem, bet tie pilnībā nav ēdami.
Potējot citronkoku, būs grūti atrast potzaru. Tie varētu būt meklējami botāniskajos dārzos vai pie kolekcionāriem. Taču, tiklīdz to iznesīs ārā, būs problēmas. Vecie kolekcionāri ir ļoti strikti sortimenta izvēlē – jaunībā viņi ir daudz eksperimentējuši, zaudējuši 50-100 šķirnes, tādēļ daudz kam atmetuši ar roku. Ja esat ar zaļajiem pirkstiņiem, eksperimentējiet, nebaidieties, bet negaidiet brīnumus! Tiklīdz zināsiet iemeslus, kāpēc eksotiskais augs pie mums neaug, varēsiet mēģināt tos novērst, radot labākus apstākļus.
